Baltijas gaisa telpu turpmāk uzraudzīs Vācija

Vācijas gaisa spēki Baltijas gaisa telpu uzraudzīs ar četriem iznīcinātājiem Eurofighter.Iepriekšējos četrus mēnešus Latvijas, Lietuvas un Igaunijas gaisa telpas uzraudzības misiju vadīja Lielbritānijas gaisa spēki, kas atgriezīsies savā bāzē Skotijā.Misijas vadības nodošanas ceremonijā Emari bāzē Igaunijas aizsardzības ministrs Svens Miksers norādīja uz sabiedroto misijas nozīmīgumu Baltijas valstīs."Šogad NATO iznīcinātāji gaisa telpā virs Igaunijas, Latvijas un Lietuvas ir pacēlušies vairāk nekā simts reizes, lai identificētu Krievijas bruņoto spēku lidmašīnas," sacīja Miksers.Ministrs prognozēja, ka Vācijas kontingenta misija nākamajos četros mēnešos varētu būt noslogota, jo Krievijas Federācijas spēki pašlaik sāk savus ikgadējos plašos militāros manevrus."Pateicoties sabiedrotajiem, igauņi var būt droši, ka Igaunijas gaisa telpas drošība ir garantēta šodien, kā arī nākotnē," sacīja Miksers.No Baltijas valstu iestāšanās aliansē 2004.gadā līdz pagājušā gada aprīlim patrulēšanas misiju rotācijas kārtībā nodrošināja četras lidmašīnas no Lietuvas Gaisa kara spēku bāzes Šauļos.Reaģējot uz Krimas aneksiju un Krievijas agresiju Ukrainā, NATO misija paplašināta līdz 16 iznīcinātājiem, kas dislocēti Šauļos, Emari bāzē un Malbrokas bāzē Polijā.Šoruden Baltijas valstu gaisa telpas patrulēšanas misijā iesaistīto lidmašīnu skaitu tiks samazināta līdz astoņiem iznīcinātājiem - četriem Emari bāzē un četriem Šauļu bāzē.Šauļu bāzē pašlaik dislocēti Itālijas un Norvēģijas karavīri un astoņas kara lidmašīnas - četri Norvēģijas iznīcinātāji F-16 un četri Itālijas iznīcinātāji Eurofighter Typhoon.1.septembrī Šauļu bāzē misiju pārņems Ungārijas kontingents ar četriem iznīcinātājiem JAS-39 Gripen, kas šonedēļ jau ieradās Lietuvā.NATO iznīcinātājiem aizvien biežāk jāpavada Krievijas militārās lidmašīnas, kas lido bez iepriekš saskaņota lidojuma plāna, ar izslēgtiem automātiskajiem atbildētājiem un neuztur radiosakarus ar lidojumu vadības centriem.