Atšķirīgas tendences ir vērojamas Tallinā, kur SEB Mājokļu pieejamības indeksa vērtība tipveida dzīvokļiem mikrorajonos šī gada pirmajā ceturksnī samazinājusies līdz 50.2 m², kas ir par 0.3 m² mazāk nekā pirms gada. Neskatoties uz Mājokļu pieejamības indeksa izmaiņām pēdējā gada laikā, Tallinā strādājošie arvien var iegādāties platības ziņā lielākos dzīvokļus, savukārt Viļņā mājokļu pieejamība joprojām ir viszemākā starp Baltijas valstīm. Viļņas iedzīvotāji, kuri šobrīd saņem vidējo algu, neuzņemoties pārlieku lielu risku un pārmērīgas kredītsaistības, var atļauties iegādāties par 21% mazāku dzīvojamo platību nekā vidējās algas saņēmēji Tallinā un par aptuveni 16% mazākas platības dzīvokli nekā rīdzinieki ar vidējiem ienākumiem, kuri pie esošajiem nosacījumiem vēlētos iegādātos sērijveida dzīvokli Rīgā.
SEB bankas sociālekonomikas eksperts Edmunds Rudzītis: "Gada griezumā Viļņā un Rīgā mājokļu pieejamību visvairāk pozitīvajā virzienā ietekmēja procentu likmju samazināšanās, neto darba samaksas kāpums un zemā inflācija, kā rezultātā strādājošo reālā darba alga pieauga straujāk, palielinot iedzīvotāju reālos ienākumus un uzlabojot pirktspējas. Savukārt Tallinā mājokļu pieejamību pēdējā gada laikā ir ietekmējušas nekustamā īpašuma cenu pārmaiņas, kuras nespēja kompensēt zemākas mājokļu kredītu procentu likmes un darba samaksas kāpuma turpināšanās.”
Mājokļu pieejamības indekss attēlo maksimālo m² skaitu, ko var iegādāties viens strādājošais ar vidējiem ienākumiem, izmantojot bankas kredītu un neuzņemoties pārlieku lielu risku (kredīta termiņš – 25 gadi, pirmā iemaksa – 20%, kredīta maksājumiem tiek novirzīti 30% kredītņēmēja ienākumu). Indeksa aprēķinā ņemtas vērā četru mājokļu tirgus ietekmējošo faktoru – nekustamā īpašuma (sērijveida dzīvokļu) cenu, ienākumu (vidējās darba samaksas), patēriņa cenu un procentu likmju (efektīvā procentu likme jaunizsniegtajiem mājokļu kredītiem eiro valūtā) – izmaiņas. Pilns SEB Mājokļu cenu indikatora apskats pieejams bankas mājas lapā.