Tas, vai patērētājiem būs jāmaksā dārgāk par atsevišķiem dzērieniem saistībā ar depozīta sistēmas ieviešanu, kuru vakar apstiprināja valdība un kas stāsies spēkā no nākamā gada 1. februāra, būs atkarīgs no tā, kas būs depozīta sistēmas operators. Tāda ir ražotāju pārliecība, kuru vairums pašu depozīta sistēmas principu atbalsta un atzīst par pareizu.
No nākamā gada ikviens pircējs, kurš iegādāsies gāzētus un negāzētus bezalkoholiskos dzērienus, piemēram, minerālūdeni, dzeramo ūdeni, limonādi, enerģijas dzērienu, ledus tējas, sulas, nektārus, alu un citus fermentētus produktus ar alkohola saturu līdz 6%, papildus produkta cenai maksās tā saukto iepakojuma depozītu – 10 centus, kurus saņems atpakaļ, iepakojumu nododot atpakaļ pārdevējam. Sistēmu nevarēs piemērot vīnu, dzirkstošo vīnu un augļu vīnu iepakojumiem. Depozīta sistēma ieviesta tādēļ, lai iepakojums tiktu pārstrādāts, nevis izmests, tādējādi kļūstot draudzīgākiem videi un samazinot atkritumu daudzumu.
Ražotāji vēlas, lai depozīta sistēmas operators būtu paši ražotāji, nevis kāda trešā puse, piemēram, atkritumu apsaimniekotāji. Viena no lielākajiem alkoholisko un bezalkoholisko dzērienu ražotājiem Cēsu alus valdes priekšsēdētāja Eva Sietiņsone uzsver, ka ražotāji paši vēlas savākt atpakaļ iepakojumu, jo tas ir viņu pienākums. Turklāt, ja depozīta sistēmu apsaimnieko paši ražotāji, viņi ir tieši ieinteresēti pēc iespējas zemākās cenās, lai nesadārdzinātu savu produktu cenas un nemazinātu to patēriņu.
Visu rakstu lasiet avīzes Diena trešdienas, 12. augusta, numurā! Ja vēlaties laikraksta saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt ŠEIT!