Likumprojekts paredz noteikt ģerboņu tiesisko statusu un nodrošinās tiesisko skaidrību par to lietošanas nosacījumiem. "Tā rezultātā būs iespējams veicināt plašāku ģerboņu juridiski korektu lietošanu, kas palīdzēs veidot un stiprināt sabiedrības kopīgu valstisko apziņu," teikts prezidenta paziņojumā.
Valsts kanceleja informēja, ka starpkaru periodā minētajiem kultūrvēsturiskajiem apgabaliem ar noteikumiem par Latvijas apgabalu ģerboņiem bija noteikti ģerboņi, un tie sniedza katra kultūrvēsturiskā apgabala ģerboņa aprakstu, kā arī noteica to lietošanas nosacījumus.
Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanas posmā tika atjaunoti un attiecīgi tiesiskajā regulējumā nostiprināti valsts simboli – valsts ģerbonis, karogs un himna, kā arī atjaunoti pilsētu ģerboņi un dažāda līmeņa administratīvi teritoriālām vienībām tika veidoti jauni ģerboņi, tomēr minētie kultūrvēsturiskie apgabalu ģerboņi valsts neatkarības atjaunošanas periodā un arī pēc tā nav atjaunoti un nostiprināti tiesiskajā regulējumā.
Likumprojekts neparedz piesaistīt ģerboņus konkrētām esošām valsts administratīvi teritoriālā iedalījuma vienībām, bet gan noteiktos gadījumos ļaut tos izmantot valsts un pašvaldību institūcijām un privātpersonām.
Šis likumprojekts ir pirmais Valsts prezidenta Andra Bērziņa iesniegtais likumprojekts. 2011.gada 30.novembrī, kad tika iesniegti priekšlikumi Oficiālo publikāciju likuma projektam, pirmo reizi tika izmantotas Valsts prezidentam paredzētās tiesības iesniegt priekšlikumus kādam likumprojektam saskaņā ar Saeimas kārtības ruļļa 95.pantu.