Sabiedrība līdz šim vairāk pievērsusi uzmanību tādiem Eiropas normatīvajiem aktiem kā Digitālo pakalpojumu likums, Digitālo tirgu likums, Mākslīgā intelekta likums u. c., bet šobrīd Eiropas Parlamenta 1. lasījumā atrodas Datu likums (Data Act), kas ir Vispārīgās datu aizsardzības regulas industriālais papildinājums. Ar šo likumu vēlas atrisināt jautājumu, kam pieder dati, kurus rada internetam pieslēgtas ierīces, un tā tvērums potenciāli ietekmētu pilnīgi visas darbības jomas.
"Šobrīd spēkā esošā Vispārīgā datu aizsardzības regula ietver tiesības uz datu pārnesamību (data portability), taču plānotais Datu likums būtībā nozīmēs vēl pastiprinātākas datu pārnesamības tiesības, kas būs piemērojamas ne tikai fiziskām, bet arī juridiskām personām, ļaujot ērti pārsūtīt datus no dažādiem pakalpojumiem, kuros tie tiek ģenerēti, izmantojot viedos objektus, iekārtas un ierīces," skaidro Helmes Latvia izpilddirektors Viesturs Bulāns.
Kā dati?
Agrāk, iegādājoties kādu lietu, viss bija vienkārši. Pircējam piederēja lieta un viss, kas ar to saistīts. Dati situāciju ir sarežģījuši. Kurš tagad kontrolē datus, ko pircēji ģenerē ar savām ierīcēm? Šī juridiskā neskaidrība ir novedusi pie nepietiekamas datu izmantošanas. Līdz šim ražotāji un pircēji šo jautājumu kārtoja ar savstarpējiem līgumiem, kuros priekšroka tika dota stiprākajai pusei, bieži vien ražotājam, vēsta Politico. ASV
Visu rakstu lasiet avīzes Diena ceturtdienas, 13. jūlija, numurā! Ja vēlaties laikraksta saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt ŠEIT!