Bijušais politiski ieslodzītais un padomju laika pagrīdes "Latvijas Neatkarības kustības" aktīvists Jānis Rožkalns teica, ka turpinot cīnīties par savu pārliecību, jo Latvijā patlaban 170 000 cilvēki dzīvojot trūkumā, bet, pēc viņa domām, 400 000 esot pametuši valsti, lai meklētu darbu un labākus dzīves apstākļus ārzemēs.
Rožkalns arī asi kritizēja, viņaprāt, aplamas Rietumu "liberālisma" idejas, kas aizstāvot homoseksuālismu un graujot ģimenes vērtības. Arī patlaban, kā reiz padomju laikos, mediji sludinot valdības oficiālo pozīciju, ka valsts ekonomiski atgūstas, uz faktiskas nabadzības un posta, īpaši pamestos lauku ciemos, fona, teica disidents.
Par būtisku panākumu savā "pretpadomju" darbībā Rožkalns nosauca Šķirotavas cietuma filmēšanu un materiāla izvešanu uz Rietumiem, kur tas plaši aprakstīts presē un rādīts televīzijā, dodot jēdzienam "gulaga arhipelāgs" sava veida seju, arī ja šis cietums nebija Sibīrijas soda nometņu tīkla sastāvdaļa.
Reliģiskā aktīviste Lidija Doroņina savukārt sacīja, ka aizvien skatoties uz labo un gaišo cilvēkos, kas viņai arī palīdzējis pārdzīvot ilgus gadus ieslodzījumā. Arī padomju represiju gados "dzīvoju, kā vajadzētu dzīvot, pēc kristīgām vērtībām," viņa teica. Neskatoties uz trūkumiem un grūtībām, Latvijas brīvības atgūšana bija liels un pozitīvs panākums, atzina Doroņina.
Diskusijā Rožkalns nosacīti atbalstīja viņas domu, sakot, ka bez politisko disidentu aktivitātēm un to atspoguļošanas ārvalstu medijos nevienam Latvijas neatkarība neliktos par saprātīgu vai atbalstāmu ideju un Padomju Savienības sabrukuma brīdī Latvija, visticamāk, būtu iekļauta kādā ar Krieviju cieši saistītā valstu apvienībā.
Māksliniece un grāmatas autore par sievietēm padomju cietumos Helēna Celmiņa stāstīja, ka viņas misija padomju laikos bijusi pie izdevības stāstīt ārzemniekiem par Latvijas tautai nodarītajām pārestībām. Tas viņai izdevies, tiekoties ar Rietumu diplomātiem un akadēmiķiem, taču viņu "iegāzusi" saruna ar franču komunistiem, kas savukārt viņas izteikumus izstāstījuši kādai gidei. Gide to pārstāstījusi toreizējai Valsts drošības komitejai (VDK), kas savukārt sākusi represijas pret Celmiņu.
Diskusijā "Kas ir okupācijas laika brīvības cīnītāju mantojums?" piedalījās arī psihiatriskajās slimnīcās vajātais reliģiskais aktīvists Ģederts Melngailis. Pasākums tika rīkots sakarā ar Eiropas Parlamenta (EP) Saharova balvas pasniegšanu, kas šogad pasniegta politiski citādāk domājošiem Irānā.