Brisele var likt LDz nodalīt LDz Cargo un atdot to privātās rokās

"Šo variantu noteikti neatbalstām. Tas ir ļoti riskanti. Tad tiešām varētu saskarties ar to, ka neiespējamu tarifu dēļ dažas no kravām netiek aizvestas, jo tagad kā infrastruktūras pārvaldītājs LDz ir ieinteresēts jebkurā kravā," skaidro Magonis.Viņš uzsver, ka tas nebūšot risinājums nodot "LDz Cargo" privātās rokās, jo privātais vedīs tikai to, kas nesīs peļņu, taču LDz un "LDz Cargo" ir jāstrādā uz abpusēji izdevīgiem pamatiem - ja "LDz Cargo" kāda krava nes minimālu peļņu, tad koncernam kopumā tas ir izdevīgi, jo tiek samaksāta maksa par infrastruktūru."Ja Latvijas valsts, kā ir daudzās valstīs, uzņemtos segt maksu par infrastruktūru, tad varētu eksperimentēt, palaist visu pilnīgi brīvā tirgū, lai ved, cik grib, valsts visu nosegs. Tas gan tad būtu uz valsts jeb iedzīvotāju nodokļu rēķina un nebūtu sevišķi prātīgi," uzsver LDz vadītājs.Patlaban gan nekas neliecinot, ka šādas prasības būs. "Eiropas Komisija, protams, turpina skatīties līdzi, kas notiek. Esam panākuši nesāpīgāko kompromisa variantu - izveidojām jaudas sadales kompāniju AS "LatRailNet", kas veic infrastruktūras maksas noteikšanu un dzelzceļa infrastruktūras jaudas sadali," skaidro Magonis.Modelis strādājot, bet Eiropa uzmanot, jo nav īstas pārliecības, ka šis ir galējais risinājums un ar to pietiks. Patlaban esot nogaidīšanas process un atklātu apsūdzību nav, tāpat arī tiesā neviens nevienu nedomājot iesūdzēt. EK un arī LDz skatoties uz tiesvedības procesiem, kas sākti, piemēram, pret Rumāniju un Ungāriju. "Svarīgi, kā tie beigsies, un tad būs tālāki soļi vai nu no LDz, vai EK puses, jo runa jau ir par likuma traktējumu - katra puse to lasa savādāk," uzsver Magonis.Ja būšot tālākas pretenzijas, tad jautājums tikšot risināts, bet, "domāju, bez tiesas palīdzības", tā LDz vadītājs, piebilstot, ka varētu būt lielāks spiediens vēl vairāk nodalīt jaudas sadales un dispečerizācijas procesu.