Pēc noteikumiem, kompleksajās pusdienās nedēļas laikā obligāti jāiekļauj 200 grami gaļas vai zivs, 450 grami kartupeļu, 250 grami piena, kefīra vai jogurta, 50 grami biezpiena vai siera un puskilograms dārzeņu un augļu.
Izglītības iestāžu ēdinātāju asociācija uzskata, ka ir pienācis laiks astoņus gadus vecās normas pārskatīt. Pārtikas tehnoloģei, piemēram, nav skaidrs, kāpēc bērnu ēdienkartē figurē tieši kartupeļi, ir iebildumi arī pret biezpienu un sieru.
"Piemēram, biezpiens vai siers - tie pārsvarā ir brokastu vai launaga ēdieni. Un līdz ar to pusdienās viņus ielikt ir ļoti grūti. Nākas gatavot tādus ēdienus, ko bērni pat nevēlas ēst. Piemēram, krievu skolās saldos ēdienus vispār negrib ēst. Līdz ar to biezpienu ielikt ir ļoti grūti," skaidroja asociācijas pārstāve Ilona Dreimane.
Bieži vien neizpildīts paliek arī nosacījums par to, ka pusdienas veido 35% no dienas ēdiena devas, jo daudzās skolās tās pasniedz pārāk agri.
Dreimane norādīja - ja bērns brokastis ir paēdis plkst.8, diez vai viņš plkst.11 varēs apēst pusdienas.
"800 kalorijas plkst.11 bērns neapēdīs. Līdz ar to liela daļa no šī uztura nonāk tur, kur viņam nevajadzētu nonākt," piebilda asociācijas pārstāve. Speciālisti uzskata, ka uztura normām ir jābūt brīvākām un mūsdienīgākām.
Tam, ka noteikumi būtu jāgroza, piekrīt arī VM pārstāvji, un, pirmkārt, vajadzētu samazināt skolēniem nepieciešamo kaloriju daudzumu.
"Dzīvesveids ir kļuvis mazkustīgāks, mēs vairāk pavadām dienu sēžot, arī bērni ir mazkustīgāki, to pierāda ļoti labi arī veselības paradumu pētījumi. Bērni aptaukojas, ir vērojama liekās ķermeņa masas palielināšanās,” skaidroja ministrijas pārstāvis Oskars Šneiders.
Konkrētus priekšlikumus, kā uzlabot skolēnu uztura normas, Izglītības iestāžu ēdinātāju asociācija plāno iesniegt pēc tam, kas saņems atbildi no Izglītības un zinātnes ministrijas par komplekso pusdienu finansējuma palielināšanu no pašreizējiem 1,42 eiro līdz 2,6 eiro. Pēc organizācijas norādītā, tas ļautu pacelt algas skolu pavāriem un labāk barot bērnus.