Valdības vadītājs Krišjānis Kariņš (JV) tikai paudis, ka piektdien ieplānotajā Krīzes vadības padomes un Ministru kabineta kopsēdē tiks spriests par ārkārtējās situācijas ieviešanu valstī, "lai varētu adekvāti, savlaicīgi un izlēmīgi rīkoties". Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) nekādus komentārus par izmaiņām mācību procesa organizēšanā nesniedz. Savukārt nozares arodbiedrības vakar rīkotajā sanāksmē tā rosināja runāt par šā brīža karstākajām un aktuālākajām tēmām, arī par ārkārtas situāciju un ierobežojumiem, kas būtu nosakāmi izglītības iestādēm, nepieciešamajiem atbalsta mehānismiem pedagogiem un situāciju, kas atklājusies Rīgas 36. pirmskolas iestādē. IZM cerot, ka "šī sanāksme būs apliecinājums nozares veiktspējai ārkārtas situācijas un samilzušo problēmu risinājumam".
Latvijas Izglītības un zinātnes arodbiedrība norādīja, ka sanāksme organizēta, lai apspriestos ar nevalstiskajām organizācijām par sadarbības principiem ar IZM, tās publisko retoriku, dažādām reformām, un ministrijai nebūtu jādiktē, kas iekļaujams dienaskārtībā un kas ne, kā arī – kas uz sanāksmi aicināms un kas – ne. Principā jau IZM uzdevums būtu rīkot šādu sanāksmi un izrunāt šos svarīgos jautājumus ar sadarbības partneriem. Attiecībā uz to, kā turpmāk būtu organizējams mācību process, LIZDA jau iepriekš teikusi, ka tas būtu atstājams pašvaldību ziņā.
Latvijas Pašvaldību savienība (LPS) atbalsta šādu nostāju un pamato to ar faktu, ka pandēmija daudzas skolas, it īpaši laukos, nav skārusi – tur, iespējams, nebūtu jānosaka striktāki ierobežojumi. Vietvaras reaģē uz notiekošo valstī, un jau pēc brīvlaika B modeli, proti, attālināti mācās 7.–12. klases, ieviesušas daudz vairāk skolu, sacīja LPS padomniece izglītības un kultūras jautājumos Ināra Dundure.
Tiesa, situācija strauji mainās, un izskatās, ka tā ir izgājusi ārpus kontroles. Vēl šīs nedēļas sākumā Starpinstitūciju darbības koordinācijas grupā Covid-19 ierobežošanai apspriesti jautājumi par ēdināšanu un masku lietošanu, bet ne par ārkārtējās situācijas ierosināšanu. Tās noteikšana, balstoties uz epidemiologu atzinumu, noteikti būtu atstājama politiķu, nevis pašvaldību ziņā, teica Dundure. Katrā ziņā tas, ko viņa redzot, – SPKC kapacitāte ir nepietiekama, un nereti darba devēji, kuru padotie ir saslimuši ar Covid-19, paši noskaidro šo cilvēku kontaktpersonas. Turklāt slikti, ka pašvaldībām nav informācijas par patieso ainu. Piemērs: kāda Latgales vietvara saņem ziņu, ka inficējies tajā deklarēts cilvēks. Izrādās, ka patiesībā viņš dzīvo Rīgā, tātad viņa "pēdas" jāmeklē tur, nevis deklarētajā dzīvesvietā. Un tas nav viens šāds gadījums.
Visu rakstu lasiet avīzes Diena ceturtdienas, 5. novembra, numurā! Ja vēlaties laikraksta saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt ŠEIT!