Attiecībā uz nepilna laika studējošajiem – vienīgi Norvēģijā maksa pilnībā tiek segta, kamēr Somijā un Igaunijā – tiem, kas mācās valsts valodā, Saeimas Augstākās izglītības, zinātnes un inovāciju apakškomisijā teica Arkādijs Zvaigzne, kurš pēc Saeimas pasūtījuma veica pētījumu par bezmaksas AI.
Ņem vērā sociālo aspektu
Zvaigzne uzsvēra, ka būtiski ir arī tas, ka šajās valstīs studējošajiem ir plaši pieejams finansiālais atbalsts, skatoties gan pēc akadēmiskajiem, gan sociālajiem kritērijiem, kamēr Latvija ir to reto valstu vidū, kur sociālais aspekts netiek ņemts vērā. Ziemeļvalstīs vismaz 50% studējošo tas tiek piešķirts. Vidējais finansējuma apjoms ir virs 3000 eiro gadā. Igaunija nodrošina arī atbalstu studējošo vecākiem nodokļu atlaižu veidā. Visās minētajās valstīs ir iespēja saņemt valsts galvotu studējošo kredītu. Šādu iespēju visvairāk izmanto Norvēģijā (aptuveni puse), vismazāk Igaunijā – līdz 15%.
Raugoties no AI ieguvušo aspekta, 25–34 gadu vecuma grupā Latvija ir zem vidējā OECD valstu vidējā rādītāja, un atpaliekam arī no mūsu kaimiņiem – Igaunijas un Lietuvas. Tai pašā laikā, salīdzinot to, cik cilvēku sāk studijas, Latvija ir daudz augstākās pozīcijās. Problēma ir relatīvi lielajā studējošo atbirumā. Arī vērtējot no smadzeņu aizplūšanas viedokļa – reflektantu, kuri dodas studēt uz ārzemēm, skaits ir augsts –, esam 5. vietā. Tai pašā laikā Igaunija šajā ziņā ir mums priekšā. Savukārt attiecībā uz kopējiem izdevumiem uz vienu studējošo – Latvija ar nedaudz virs 8000 eiro ir saraksta lejasgalā. Viens no Latvijas AI sistēmas trūkumiem ir arī tās sadrumstalotība – esam pirmajās vietās AI iestāžu daudzuma ziņā, tostarp valsts dibināto, ņemot vērā studējošo skaitu.
Samazinās atbirums
Runājot par Igaunijas pieredzi, Zvaigzne norādīja, ka finansēšanas ieviešanas rezultātā samazinājās studējošo atbirums. Lai gan studentu īpatsvars 18–24 gadu vecuma grupā saglabājās nemainīgs, pieauga to skaits, kas studijas sāka 40+ gadu vecumā. Diemžēl neizdevās audzēt absolventu palielinājumu tajās nozarēs, kur speciālistu trūkst. Kā rāda Igaunijas Valsts kontroles pētījums – lielākoties tas noticis zemā atalgojuma dēļ. Problēma ir arī augstskolu sniegumā. Proti, augstskolai nav motivācijas vēl vairāk uzlabot sniegumu, galvenais ir – lai tā darbotos labāk par citām. Arī sistēmas budžets ir nestabils, jo atkarīgs no politiskās dienaskārtības.
Kā ieguvumus bezmaksas modelim Zvaigzne minēja: vieglāk vadīt reflektantu plūsmas uz valstij nepieciešamajām jomām, veicina AI pieejamību un ir salīdzinoši viegla administrēšana. Taču tādā gadījumā vajadzīgs būtisks un stabils finansējums, jo tas nav lētākais veids, kā veicināt AI pieejamību. Piemēram, Anglija atteicās no bezmaksas AI, tā vietā ieviesa kreditēšanu. Lai gan tas izrādījās neveiksmīgs risinājums no finansiālā viedokļa – no ieguldītās mārciņas izdodas atgūt tikai pusi.
Pētījuma autors rosina: palielināt finanšu resursu apjomu Latvijas AI, lai veicinātu kvalitāti, un nodrošināt plašāku studējošo atbalstu, lai mazinātu atbirumu un veicinātu pieejamību. Lai mazinātu nevienlīdzību, jāmaina esošā budžeta vietu un stipendiju piešķiršanas kārtība. Pašlaik piešķir pēc akadēmiskajiem kritērijiem, kas faktiski nozīmē, ka tā dotē turīgākos. Tai būtu primāri jāpiešķir pēc sociālajiem kritērijiem, akadēmiskie var būt sekundāri. Balstoties uz Igaunijas pieredzi ar reflektantu plūsmu vadīšanu, būtu apzinātāk jāveido stimuli studēšanai kādā jomā. Piemēram, ja attiecīgo jomu neizvēlas zema atalgojuma dēļ, tad šo izvēli stimulēt, dzēšot kredītu, ja absolventi ir Latvijas nodokļu maksātāji.
Jādala izmaksas
Izglītības un zinātnes ministrijas Augstākās izglītības, zinātnes un inovāciju departamenta direktora vietniece Diāna Laipniece uzskata, ka Igaunijas modelis nav tik veiksmīgs, lai to bez korekcijām pieņemtu: "Nedomāju, ka Ai jābūt kā maisam, kur viss ir bez maksas un visiem. Tas nebūtu pareizi attiecībā uz nodokļu maksātājiem, un mēs arī to nevaram atļauties tuvākajos gados. Pareizākā pieeja tomēr ir tad, ja savu daļu maksā valsts, savu – studējošais, nevis tā, ka vieni maksā, otri neko. Tad, ja pašam jāiegulda savi līdzekļi (kaut vai 20–30%), attieksme būs atbildīgāka nekā tad, ja viss nāk par velti." Tiem, kam trūktu pašiem savu līdzekļu, būtu pieejama kreditēšanas sistēma. Skaidrs, ka sociālie kritēriji būtu jāņem vērā, akcentēja Laipniece. Klātesošie gan ieteica neiekrist pretējā grāvī un neatmest kā kritēriju akadēmisko sniegumu – lai bezmaksas izglītība būtu vērsta uz labiem rezultātiem un izcilību. Arī komisijas vadītājs Ilmārs Dūrītis (A/P) piekrita, ka AI nav jāfinansē visiem, kuri "tikai līdz augstskolai aiziet".