Analizējot cenu monitoringa pirmā pusgada rezultātus, Ekonomikas ministrijas valsts sekretārs Juris Pūce norāda, ka cenu svārstības galvenokārt izskaidrojamas ar sezonalitāti, kā arī izejvielu un citu resursu, piemēram, degvielas vai energoresursu, cenu kāpumu pasaulē.
"Monitoringa rezultāti pierāda, ka preču un pakalpojumu cenas nosaka tirgus - pieprasījums un piedāvājums. Komersanti var mainīt preču un pakalpojumu cenas tik, cik patērētājs ir gatavs par tām maksāt. Un atsevišķus konstatētos gadījumus, kad jau patlaban cena latos tiek palielināta, lai tā, pārrēķināta eiro pēc vienotā kursa, izskatītos pievilcīgāka no mārketinga viedokļa vai ērtāk lietojama, es aicinu uztvert kā ekonomiskās vēlēšanas, kuru rezultātus noteiks komersanta konkurētspēja. Uzņēmēju cīņa par patērētāju patlaban ir visai sīva, un to, kādas preces un pakalpojumi un par kādām cenām turpmāk būs tirgū pieejami, noteiks tikai iedzīvotāju balsojums - pirkt vai nepirkt," sacīja Pūce.
Pārtikas produktu grupā cenas visbiežāk ir svārstījušās piena produktiem, kā arī augļiem un dārzeņiem - tās ir pieaugušas apelsīniem, burkāniem, kartupeļiem un kāpostiem, bet samazinājušās banāniem, gurķiem un tomātiem. Pakalpojumu grupā cenas visbiežāk ir svārstījušās skaistumkopšanas, ēdināšanas un viesnīcu pakalpojumiem. Izvērtējot jūlijā veiktā cenu monitoringa rezultātus, var secināt, ka cenas svārstījušās atbilstoši sezonalitātei.
Piena produktu cenu pieaugumu Latvijā ietekmējusi izejvielu un energoresursu sadārdzināšanās, kaut gan piena iepirkuma cena Latvijā vēl joprojām ir zemākā Baltijas valstīs. Tāpat arī pasaulē cenas piena produktiem strauji pieauga šā gada martā un aprīlī saistībā ar cenu pieaugumu Jaunzēlandē, kura ir lielākā piena produktu eksportētāja pasaulē. Kopš maija pasaulē gan vērojams piena produktu cenas neliels samazinājums.
Latvijas Pārtikas tirgotāju asociācija skaidro, ka tirgotāji no vairākiem Latvijas un Lietuvas piena ražotājiem iepriekšējā mēnesī ir saņēmuši cenu palielināšanas pieprasījumus piena produktiem, kuru pamatojums tiek rūpīgi izvērtēts. Pārtikas tirgotāji atzīst, ka jūlijā cena ir palielinājusies dažiem konkrētiem piena produktiem, balstoties uz piegādātāju paaugstināto cenu vai pašu produktu uzlabojumiem, piemēram, kvalitatīvāka iepakojuma izmantošana utt. Tāpat asociācija piekrīt, ka cenas gurķiem un tomātiem jūlijā salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi ir samazinājušās, kas skaidrojams ar pieprasījuma samazināšanos saistībā ar to, ka šajā laikā daudziem iedzīvotājiem jau pašmāju dārzos ir nogatavojušies gurķi un tomāti.
Cenu pieaugums 1-5 santīmu robežās ir konstatēts degvielai. Degvielas cenas Latvijā ir cieši saistītas ar pasaules naftas cenu dinamiku. Tā kā pasaules cenas pēdējos mēnešos nesarūk un, piemēram, maijā pat pieauga, tad arī atbilstoša tendence ir vērojama arī degvielas mazumtirdzniecības cenām Latvijā - parasti ar viena mēneša nobīdi, tāpēc cenas degvielai Latvijā sāka pieaugt jūnijā.
Ekonomikas ministrija aicina gan ražotājus, gan tirgotājus un pakalpojuma sniedzējus, lemjot par preču un pakalpojumu cenu potenciālajām izmaiņām, rūpīgi izvērtēt gan iedzīvotāju paradumus un maksātspēju, gan konkurētspēju ne tikai Latvijas, bet arī ārvalstu tirgos, gan risku zaudēt savu ilgi loloto reputāciju.
Jau ziņots, ka patēriņa cenu monitorings ir viens no Latvijas Nacionālajā eiro ieviešanas plānā iekļautajiem pasākumiem. No šā gada janvāra līdz septembrim cenu monitorings tiek veikts reizi mēnesī, no šī gada 1.oktobra līdz 31.decembrim cenas tiks novērotas četras reizes mēnesī. Cenu monitoringu plānots veikt arī 2014.gadā. Patēriņa cenu monitoringa veikšanas galvenais mērķis ir novērot cenu svārstības pirms eiro ieviešanas un tās laikā dažādās tirdzniecības un pakalpojumu sniegšanas vietās.
Cenu monitoringa ietvaros tiek novērotas cenas maizes un labības izstrādājumiem, gaļai, zivīm un to izstrādājumiem, augļiem, dārzeņiem, tējai, kafijai, atspirdzinošajiem un alkoholiskajiem dzērieniem, tabakas izstrādājumiem, mājokļa komunālajiem pakalpojumiem un remontam, medicīniskajiem produktiem, transporta pakalpojumiem, sakariem, presei, atsevišķiem izklaides pasākumu izdevumiem, kā arī ēdināšanas, finanšu, tūrisma, personīgās aprūpes un citiem pakalpojumiem. Cenu pieraksti 120 precēm un pakalpojumiem vairāk nekā 400 tirdzniecības un pakalpojumu sniegšanas vietās tiek veikti vienā dienā Rīgā, Daugavpilī, Liepājā, Valmierā, Jelgavā, Ventspilī un Rēzeknē.