2012.gada marts. Rīgas privātskolā līdz 9.klases beigām bija palikuši daži mēneši, taču tie izvērtās nepatīkami. Sporta stundas laikā divi pusaudži basketbola spēlē aizsvilās un viens saspārdīja otram seju.
"Piektdien sporta stundā Ričards spēlēja ļoti agresīvi – iemeta man ar bumbu pa vēderu, ieskrēja manī, par ko sporta skolotājs iedeva viņam vairākus sodus. Ričards pret tiem ļoti aktīvi protestēja. Kad es ar bumbu gāju uz viņa komandas grozu, viņš mani spēcīgi iegrūda sienā. Es atbildot uz to, iemetu Ričardam ar bumbu pa galvu. Viņš par to sadusmojās, un skrēja man virsū. Viņš mani panāca, nogrūda zemē un kad es atrados četrāpus uz grīdas, viņš man vairākas reizes iespēra pa seju.
Kad es attapos no spērieniem, jutu, ka man ir nolauzti vairāki zobi un ļoti asiņoja seja. Tad es pacēlu no grīdas nošķelto priekšzoba daļu un gāju uz ģērbtuvi. Es ar grūtībām varēju parunāt. Māsiņas kabinetā es sagaidīju ātrās palīdzības un policijas ierašanos," cietušais stāstījis liecībās.
Skolā tajā pašā dienā ieradās policija un sāka kriminālprocesu par vieglu miesas bojājumu izdarīšanu. Spērējs noliedza savu vainu, taču notikušajam bija pietiekami daudz liecinieku - skolēni un skolotājs, lai tālākā izmeklēšana veiktos.
"Uzreiz pēc notikušā, es jau biju ceļā no Liepājas, es zvanīju savam dzīvesbiedram, kas jau bija atbraucis uz skolu, kas arī tajā laikā bija skolotājs. Kur šis te fizkultūras skolotājs Salvis Rutkaste nāca klāt un tāds izmisis teica: "Es to vienkārši nespēju, nespēju Ričardu atturēt!" "Jā, es redzu kā viņš skrien pakaļ Eduardam, kā viņš nogrūž uz grīdas, bet tas notika tik ātri, ka es nespēju viņu atturēt!” Salvis vēl uzlika rokas Tomam uz pleca un parādīja kā Ričards Eduardu nogrūda zemē," stāstīja cietušā māte Eva Birzniece.
Tiesu medicīnas ekspertīzē puisim konstatēja deguna lūzumu un izsistus priekšzobus. Niknajam spērējam lietā piemēroja aizdomās turētā statusu. Tomēr izmeklēšana gausi vilkās divus garus gadus. Nomainījās pieci izmeklētāji. Policists Roberts Morozovs vēl 2014.gada februārī solīja, ka izmeklēšana notiek.
"Cietušais un viņa māte tam noticēja. Un jau martā (nepilnu mēnesi pēc tam) tika pieņemts lēmums, ka lieta izbeigta, jo lietā iestājies noilgums. Saņemot šo lēmumu bija redzams, ka ne par kādu krimināltiesisku noregulējumu runāt nevar, jo nekas nav darīts un ir iestājies noilgums," stāstīja cietušā pārstāvis, zvērināts advokāts Lauris Matisāns.
"Tas par daudz ko liecina! Varbūt tā ir izmeklētāju noslogotība. Ziņu nav manā rīcībā. Bet normāli tas nav. Zinu, ka divi prokurori ir nomainīti, arī viņi nav laicīgi pievērsuši uzmanību šīs lietas atrisināšanā," teicis Rīgas tiesas apgabala virsprokurors Aivars Zgirskis.
Viņš secināja, ka policijas izmeklēšana bijusi pavirša un neattaisnoti lieta novilcināta. Lietā iesaistītie policisti saņēma disciplinārsodu - piezīmi. Tomēr pārkāpumus pieļāva arī uzraugošais prokurors Sergejs Aleksejevs. Lietā bija iesaistīti nepilngadīgie, tāpēc tai ir prioritārs statuss. Taču prokurors ne reizi to nepārbaudīja līdz lietā iestājās noilgums. Prokuroru disciplināri nesodīja.
"Nu, tad man ir jautājums! Ļoti forši, ka var apvainot policiju, ka tā gadiem neizmeklē lietas. Nu, tad man ir jautājums - ko mums dara prokuratūra, kas veic uzraudzību? Viņš nav paņēmis to lietu divu gadu laikā un neredzēja, ka tuvojas noilgums?" paudusi Valsts policijas Rīgas Kurzemes iecirkņa Kriminālpolicijas nodaļas priekšniece Ļena Keine-Kaštaļjana.
Izmeklēšanu atjaunoja. Tomēr lietu nevarēja rosināt pēc tā paša panta par miesas bojājumu izdarīšanu. Izmeklēšanu sāka par huligānismu. Lietu atkal izmeklēja tas pats Morozovs un uzraudzīja tas pats Aleksejevs. Tikai pēc Eduarda un viņa advokāta sūdzībām viņus nomainīja.
"No konkrētās situācijas redzams tas, ka kāda starpība - vienam, diviem vai trim izmeklētājiem piemēro kādu pārmetumu, piezīmi, aizrādījumu? Nekas no tā nemainījās. Respektīvi - zūd jēga vispār veikt kaut kādu disciplinārpārkāpuma izmeklēšanu! Nu, vismaz es tā domāju," pauda advokāts.
Arī lietu par huligānismu izbeidza. Šoreiz pierādījumu trūkuma dēļ.
"Prokurore vai nu pašas intereses vadīta, vai kāda lūgta visu šo lietu interpretē pēc tā, ko ir teicis vainīgais Maļecs, pilnīgi ignorējot četru citu liecinieku teikto, mūsu dēlu, ieskaitot, kā cietušo. Ignorējot tiesas medicīnas ekspertīzes atzinumu, ka dēla traumas ir gūtas sitot viņam pa seju ar trulu, cietu priekšmetu. Šinī gadījumā ar Ričards Maļeca kāju," teica cietušā jaunieša māte.
Arī izbeigto lēmumu krimināloprocesā par huligānismu pagājušā gada septembrī atzina par nelikumīgu un atcēla. Virsprokurors Zgirskis devis norādījumus, ka līdz šā gada 30.aprīlim pusaudžu kautiņa lietā beidzot jāpieņem galīgais lēmums.
Par Kurzemes policijas iecirkni atbildīgais virsprokurors jau tagad pasaka, ka lieta tiesā nenonāks. Ir pagājis laiks. Liecības par četrus gadus seniem notikumiem vairs neesot tik viegli iegūt un tās nav precīzas.
"Zini, es par to pat negribu domāt, es pat negribu pieļaut tādu domu, ka tas patiešām var beigties ne ar ko, ka sistēma četrus gadus cepinot mūs uz karstas uguns, būs pateikusi, ka to, kas notika, šis te kriminālpārkāpums, kas notika klasesbiedru acu priekšā, ka tas nekad nav bijis, ka tam nav nekādu juridisku seku, ka valsts visu vajāšanas atbildību civilprocesa ceļā uzliks uz mūsu pleciem. Es vienkārši šajā mirklī atsakos tam ticēt," lietas apstākļus komentēja cietušā jaunieša mamma.
Šajā vienkāršajā lietā kopumā nomainījās seši izmeklētāji un trīs prokurori. No sodu saņēmušajiem izmeklētājiem darbu turpina tikai viens. Bet policists Roberts Morozovs, kurš nepamanīja, ka kriminālprocesā iestājies noilgums, patlaban strādā par juristu Valsts ieņēmumu dienestā.