Veselības ministrijas pārstāvis Oskars Šneiders portālam Diena.lv skaidroja, ka pētījums, diemžēl, neatklāj cēloņus, kādēļ šī pieejamība ir apgrūtināta. "Pieļauju, ka tie var būt iemesli, kas nav saistīti ar to, ir vai nav ģimenes ārsta prakses, bet gan ar fizisko piekļuvi tām. Lielai daļai lauku iedzīvotāju varētu būt apgrūtināta piekļuve ģimenes ārstam tādēļ, ka reti kursē sabiedriskais transports, tā grafiks nesaskan ar ģimenes ārsta darba grafiku. Iespējams, cilvēkam nav naudas, ko samaksāt par transportu. Diemžēl no pētījuma mēs neuzzinām cēloņus, kādēļ iedzīvotāji norāda, ka ir apgrūtināta pieejamība."
O.Šneiders arī norādīja, ka vislielākās problēmas ar piekļuvi primārās veselības aprūpei varētu būt viensētu iedzīvotājiem," taču šiem cilvēkiem ir apgrūtināta pieeja arī citiem sabiedriskajiem pakalpojumiem, piemēram, izglītībai. Šajā gadījumā problēma būtu jārisina attiecīgajai pašvaldībai, proti: ja viensētā dzīvo vientuļš vecs cilvēks, pašvaldībai nepieciešamības gadījumā būtu viņam jānodrošina transports nokļuvei pie ģimenes ārsta.
Tā kā ģimenes ārstu praksē, lai tā varētu darboties, ir noteikts minimālais skaits pacientu, tad apdzīvotajās vietās, kurās nav tik daudz iedzīvotāju, ģimenes ārsts ierodas vienreiz nedēļā, pārējā laikā pašvaldībai ir jāslēdz līgums ar feldšeri.
Ja pacients ir saslimis un viņam ir nepieciešams ģimenes ārsts, tad saskaņā ar MK noteikumiem ģimenes ārstiem šādi akūtie pacienti ir jāpieņem tajā pašā dienā. Protams, viensētu iedzīvotājiem, kas dzīvo tālu no tuvākā centra, kur atrodas viņu ārsta prakse, ir pašiem jādomā, kā turp nokļūt. Vecus, vientuļus un maznodrošinātus iedzīvotājus ar transportu ir jānodrošina attiecīgajai pašvaldībai," skaidro O.Šneiders.
Lauku ģimenes ārstu asociācijas priekšēdētāja Līga Kozlovska portālam Diena.lv skaidroja, ka viena no problēmām ir ģimenes ārstu trūkums laukos. Lai to risinātu, Veselības ministrijai būtu jāpieņem Lauku atbalsta programma, kur ģimenes ārstiem tiktu noteikt finansējums ar koeficientu atkarībā no iedzīvotāju blīvuma. L.Kozlovska arī norādīja, ka visbūtiskākais apgrūtinājums pacientiem ir tieši ģimenes ārstu fiziskā sasniedzamība, proti, nodrošinājums ar sabiedrisko transportu.
Pretēji izplatītajam viedoklim, ka sabiedriskie pakalpojumi visgrūtāk ir pieejami Latgalē, pētījums uzrāda, ka: "salīdzinot ar citiem Latvijas reģioniem, Vidzemē bija visvairāk mājsaimniecību, kuras izmantotajiem pakalpojumiem piekļuva ar grūtībām – pārtikas preču veikalam (30,7%,), bankai, t.sk. internetbankai (36,6%), pastam (37,5%), sabiedriskajam transportam (28,6%). Vidzemē bija arī vislielākais mājsaimniecību īpatsvars (98%), kuras izmantoja primārās veselības aprūpes pakalpojumus, un 42,5% no tām bija grūtības piekļūt veselības aprūpei."
Kā portālam Diena.lv skaidroja CSP pārstāvis Viktors Veretjanovs, "salīdzinoši sliktie Vidzemes rādītāji ir saistīti ar to, ka Vidzemē ir maz lielu pilsētu un reģionālo attīstības centru, turklāt tur ir visaugstākais viensētu skaits valstī, kas nozīmē, ka cilvēki dzīvo tālu no apdzīvotajiem centriem."