Laika ziņas
Šodien
Apmācies

CVK gadu aizvadījusi, organizējot un aizliedzot kontroversiālus referendumus

Centrālā vēlēšanu komisija (CVK) 2012.gadu aizvadījusi trauksmaini, organizējot referendumu par krievu valodas pasludināšanu par otro valsts valodu un liedzot tautas nobalsošanas rosināšanas procesu saistībā ar pilsonības automātisku piešķiršanu nepilsoņiem.

CVK janvāra sākumā nolēma 18.februārī izsludināt tautas nobalsošanu par grozījumiem Satversmē, kas paredzēja krievu valodu noteikt par otro valsts valodu. Vairāki Saeimas deputāti vērsās Satversmes tiesā (ST) ar mērķi apturēt referenduma rīkošanu, tomēr ST janvāra otrajā pusē pieņemtajā lēmumā norādīja, ka nav saskatījusi "ļoti nozīmīgus un būtiskus argumentus", lai tā ar savu lēmumu apturētu likumdošanas procesu.

18.februāra referendumā pret izmaiņām valsts konstitūcijā nobalsoja 74,8% vēlētāju, bet par bija 24,9% vēlētāju. Tautas nobalsošanā piedalījās apmēram 1 099 000 iedzīvotāju jeb 71,13% no balsstiesīgajiem vēlētājiem.

Nākamais lielais pārbaudījums CVK sekoja līdz ar apvienību Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā (PCTVL) saistītās kustības Par vienlīdzīgām tiesībām iesniegtajiem 10 000 parakstiem ar mērķi rosināt referendumu par pilsonības automātisku piešķiršanu nepilsoņiem. CVK lūdza un saņēma vairāku juridisko ekspertu atzinumus, kuros tika pausti dažādi viedokļi, bet dominēja uzskats, ka piedāvātie likuma grozījumi neatbilst Satversmē noteiktajam principam par to "pilnīgo izstrādātību".

Šī bija pirmā reize, kad CVK lūdza tik lielu skaitu ekspertu atzinumu, kas vēlāk tika publicēti vēlēšanu komisijas mājaslapā.

Gala lēmumu CVK pieņēma 1.novembrī, neizsludinot parakstu vākšanas otro posmu referenduma ierosināšanai par vēlētāju iesniegto likumprojektu Grozījumi Pilsonības likumā par automātisku pilsonības piešķiršanu nepilsoņiem, jo piedāvājums netika atzīsts par "pilnīgi izstrādātu".

Administratīvā rajona tiesa ir ierosinājusi lietu pēc Apvienības pret nacismu vadītāja Jāņa Kuzina sūdzības, ar kuru viņš apstrīd CVK lēmumu neizsludināt parakstu vākšanu par "nepilsoņu referendumu". Pašlaik tiesā skatīšanā atrodas arī "nepilsoņu referenduma" iniciatoru sūdzība par CVK lēmumu.

Savukārt martā Saeima par CVK priekšsēdētāju atkārtoti ievēlēja Arni Cimdaru, kurš vada CVK no 1997.gada.

Līdz ar krievu valodas referendumu šogad aktuāla bija referenduma rosināšanas kārtības maiņa, kas norisinājās vairākos darba cēlienos, potenciālajiem grozījumiem vairākkārtīgi ceļojot no Saeimas pie Valsts prezidenta un atpakaļ. Tomēr šogad šis process noslēdzās un turpmāk referendumu rosināšanas kārtība būs citāda.

Tā paredz, ka no 2015.gada iniciatīvas grupai, lai rosinātu referendumu, būs jāsavāc apmēram 154 000 parakstu. Līdz 2015.gadam iniciatīvas grupai Saeimas atsaukšanas rosināšanai pirmajā posmā būs jāsavāc 10 000 parakstu. Šajā laika posmā pārējo referendumu rosināšanas iniciatoriem vajadzēs pirmajā kārtā savākt 30 000 parakstu.

Ja atbilstoši likuma prasībām tiks savākti nepieciešamie 10 000 paraksti Saeimas atsaukšanas rosināšanai, CVK nākamgad būs jāorganizē parakstu vākšanas otrā kārta.

Interneta vēlēšanu organizēšana CVK tuvākajā laikā, visticamāk, "nespīd", jo šā gada septembrī Ministru kabineta komitejas sēdē Satiksmes ministrijai tika uzdots īstenot pilotprojektu par interneta vēlēšanām.

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli


Ziņas

Vairāk Ziņas


Politika

Vairāk Politika


Rīgā

Vairāk Rīgā


Novados

Vairāk Novados


Kriminālziņas

Vairāk Kriminālziņas