Bērziņa norādīja, ka gadījumā, ja vēlēšanu IT sistēma būtu valsts īpašumā, samazinātos sistēmas atkarība no viena komersanta sniegtajiem pakalpojumiem. Tas ļautu savlaicīgāk plānot un organizēt sistēmas uzlabojumus, kā arī nodrošinātu samērīgākas izmaksas ārkārtas vēlēšanās un tautas nobalsošanās. Turklāt būtu lielākas garantijas drošībai, uzturēšanas izmaksām, ka arī stiprinātu IT kapacitāti.
CVK sadarbībā ar pētījumu kompāniju SKDS pēc Eiropas Parlamenta vēlēšanām ir noskaidrojusi, ka 80% vēlētāju grib balsot jebkurā vēlēšanu iecirknī. Arī CVK interneta aptaujā 80% vēlēšanu komisiju pārstāvju norādījuši, ka vēlētāju aktivitātes veicināšanai ir jānodrošina iespēja pilsoņiem balsot viņiem tuvākajā vēlēšanu iecirknī.
CVK kā nākotnes risinājumu saskata elektronisku tiešsaistes vēlētāju reģistru katram vēlēšanu apgabalam, kas būtu pieejams tiešsaistē visos vēlēšanu iecirkņos Latvijā un pārstāvniecībās ārvalstīs. Vēlētāju datu nolasīšanai iecirkņos varētu izmantot aplikāciju mobilajos tālruņos, tādejādi vēlētājus iecirknī reģistrētu elektroniski.
Gadījumā, ja vēlēšanu IT sistēmai ir tehniski traucējumi, kā tas bija šā gada vēlēšanu laikā, tad kā krīzes risinājumu CVK piedāvā balsošanas reģistrāciju dubultā aploksnē, kas nozīmē, ka vienā aploksnē ieliek vēlēšanu zīmi, savukārt uz otras norāda vēlētāja datus, lai izslēgtu gadījumus, ka kāds nobalso divas reizes.
Bērziņa uzsvēra, ka līdz nākamajām kārtējām pašvaldību vēlēšanām ir atlikuši 18 mēneši, savukārt līdz kārtējām nākamās Saeimas vēlēšanām - 33 mēneši. "Ir ļoti svarīgi, lai IT sistēmas tiktu izstrādātas laikus, lai varētu pārliecināties par to drošību, apmācīt cilvēkus, kuri tās lietos," uzsvēra CVK priekšsēdētāja.
Viņa vērsa uzmanību arī uz to, ka vēlēšanu komisiju darbinieku atalgojums ir pārāk zems un neatbilstošs ieguldītajam darbam, laikam un atbildības līmenim. Tieši zemā samaksa traucējot piesaistīt jaunus, kompetentus darbiniekus, regulāri nākas saskarties ar darbinieku trūkumu. Ilggadējie darbinieki strādā drīzāk pašiniciatīvas vadīti, ne atalgojuma dēļ, apgalvoja Bērziņa.
Atalgojumu aprēķina kārtība nav pārdomāta, netiek ņemti vērā atbildības līmeņi, nosakot gandrīz līdzvērtīgu samaksu "ierindas komisijas locekļiem un sekretāriem priekšsēdētājiem". Netiek apmaksātas apmācībās pavadītās stundas, netiek segtas degvielas izmaksas, organizējot vēlēšanas, norādīja Bērziņa.
Darbinieku trūkuma problēma īpaši aktuāla lauku reģionos, kur neliels iedzīvotāju skaits, trūkst atbilstošu potenciālo kandidātu ar pietiekamām IT lietotāja prasmēm. Latgales reģionos būtiska problēma zemais valsts valodas zināšanu līmenis, kas liedz kvalificēties.
Bērziņa aktualizēja jautājumu arī par balsošanas iespējām ārvalstīs, proti, kā ieviest IT risinājumu izmantot ārvalstīs, kā un kad informēt vēlētājus ārvalstīs.