Stikuts ceturtdien intervijā LTV raidījumā Labrīt, Latvija! teica, ka Latvijas Krājbankā pašvaldība glabāja 562 tūkstošus latu un 28 tūkstošus Ceļu fonda naudas.
Pēc viņa teiktā, pašlaik pašvaldības problēmas saistībā ar iesaldēto naudu ir atrisinātas - ir operatīvi saņemts Valsts kases aizdevums 300 tūkstošu latu apjomā ar procentu likmi 1,54%. "Viss kartībā!" teica Stikuts.
"Mēs nevaram atļauties norakstīt [Latvijas Krājbankā iesaldēto naudu]. Tā tomēr ir ievērojama summa, kas novadam ir aktuāla. Es domāju, ka mums vēl būs sarunas ar valdību. Ja Lietuvas valdība neiet pretī savai bankai un neglābj to, tad sanāk, ka Lietuvas valdība ir sekmējusi Dagdas novada zaudējumus. Es domāju, ka gan jau ar laiku mēģināsim piedzīt no Latvijas Krājbankas zaudējumus un vismaz kaut kāda daļa tiks atmaksāta," teica Dagdas novada pašvaldības priekšsēdētājs.
Jau vēstīts, ka Finanšu un kapitāla tirgus komisijas padome 21.novembrī nolēma apturēt Latvijas Krājbankas visu finanšu pakalpojumu sniegšanu. Lēmums pieņemts, pamatojoties uz konstatēto līdzekļu iztrūkumu bankā, par ko ir informēta Ģenerālprokuratūra. Bankas problēmu dēļ vairākas Latvijas pašvaldības palikušas bez brīvajiem līdzekļiem.
Savukārt Valsts policija sākusi kriminālprocesu saistībā ar Latvijas Krājbanku.
Lietuvas valdība nacionalizējusi 100% Latvijas Krājbankas lielākās īpašnieces – bankas Snoras – akciju, kuru kontrolpakete piederēja Krievijas uzņēmējam Vladimiram Antonovam. Lietuvas centrālā banka saņēmusi informāciju no ārvalstīm, ka Snoras aktīvos trūkst vērtspapīru vairāk nekā miljarda litu (204 miljonu latu) vērtībā.
Snoras pieder nedaudz vairāk kā 60% Latvijas Krājbankas akciju. Pēc aktīvu apmēra Latvijas Krājbanka septembra beigās bija devītā lielākā no 31 Latvijas bankas.