Arī šo bērnu tiesības būtu jāievēro, un valstij automātiski pilsonība viņiem jāpiešķir. Sabiedrības attieksme gan nav vienota: jau tagad vecāki var savam bērnam pilsonību pieprasīt, un bērna pilsonības jautājums nerisina nepilsoņu problēmu kopumā. Tikmēr Saeimā jau drīzumā vajadzētu pieņemt likumu, kas ļaus jaundzimušajiem vieglāk kļūt par Latvijas pilsoņiem.
Sociālajā tīklā Twitter ASV vēstnieks Latvijā Marks Pekala rosinājis diskusiju par to, vai Latvijā dzimušiem bērniem automātiski jāpiešķir pilsonība, ja vecāki ir nepilsoņi. Atbildes uz šo jautājumu ir dažādas. Eiropas parlamenta deputāts Krišjānis Kariņš uzskata, ka jāsāk ar to, ka visi bērni saņem izglītību latviešu valodā. Kāds cits tvitera lietotājs norāda, ka par bērniem, pirmkārt, atbild vecāki,. Ja vecāki nav lojāli valstij vai tos neinteresē integrēšanās sabiedrībā - pilsonībai nē! Parādās arī uzskats, - ja arī ASV būtu pavadījusi 50 gadus okupācijā, viedoklis par automātisku pilsonību būtu noraidošs. Kāds cits sociālo tīklu lietotājs, kas norādījis, ka ir nepilsonis, uzskata, ka nepilsoņu problēmu Latvijā nav iespējams atrisināt, tikai rūpējoties par nepilsoņu bērniem.
Diskusiju par šo jautājumu nedēļas sākumā uzsāka Eiropas Padomes cilvēktiesību komisārs Nils Muižnieks. Viņš norāda, ka Latvijā un vēl citās valstīs, to skaitā Igaunijā, pēc statistikas ir Eiropā lielākais skaits bērnu, kuriem valsts nav piešķīrusi pilsonību. Latvijā pirms diviem gadiem 9000 bērnu bija bezvalstnieki. Bet Eiropā nevajadzētu būt nevienam bērnam- bezvalstniekam. Muižnieks arī norāda, ka valstīm jābeidz vainot bezatbildīgi vecāki un vēsture, tā vietā dodot labāko aizsardzību bērna tiesībām.
Pilsonības likumu pašlaik skata Saeimas atbildīgā komisija, vērtējot gan to, kas varēs pretendēt uz dubultpilsonību, gan to, kā manīt pilsonības piešķiršanu bērniem, informē Reformu partijas deputāte Inese Lībiņa-Egnere.
Līdz šim procedūra, kādā tiek piešķirta pilsonība bērniem, ir birokrātiska, abiem vecākiem jāparaksta iesniegums. Tagad, reģistrējot bērnu, būs iespējams viņam piešķirt pilsonību, pietiks ar viena vecāka šādu vēlmi. Latvijas Cilvēktiesību centra eksperte Sigita Zankovska-Odiņa norāda, ka vēl jāredz, cik sarežģīta būs forma, kā reģistrēt bērnu. Viņa uzskata, ka jāizvairās no formas, ka vecākiem jāsolās mācīt latviešu valoda un audzināt cieņu pret valsti. Odiņa skaidro: svarīgi zināt, kas notiks ar tiem bērniem, kas dzimuši pirms laika, kad izmaiņas stājās spēkā. Pilsonības likumam bija jāstājas spēkā jau pagājušā gada nogalē. Odiņa skaidro: lai gan likums vēl tiek izskatīts Saeimā, situācija, kad līdzās dubultpilsonībai iekļauts arī bērnu jautājums, ir laba ziņa.