Valdības vadītājs Krišjānis Kariņš (JV) ir norādījis, ka konceptuāli tam piekrīt, bet vienlaikus arī uzsvēris, ka par to varēs lemt nākamā Saeima, to skatot plašāku nodokļu maiņu kontekstā.
Finanšu ministrs Jānis Reirs (JV) skaidro: "Viens no svarīgākajiem IIN atvieglojumiem ir ar nodokli neapliekamais minimums. Neapliekamā minimuma izmaiņām ir relatīvi lielāka ietekme uz zemāk atalgotajiem darba ņēmējiem (ar algu zem vidējās). Tādējādi tas mērķtiecīgāk var ietekmēt tādus ar darba tirgu saistītos jautājumus kā bezdarbs, ekonomiskā aktivitāte, nabadzība un atkarība no pabalstiem. DNM mērķis ir samazināt darbaspēka nodokļa slogu, īpaši strādājošajiem ar zemiem ienākumiem. Ja neapliekamo minimumu palielinātu uz 300 eiro mēnesī visiem strādājošajiem, kā to iesaka ĀIP un Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK), tas pie pārējiem vienādiem nosacījumiem (nemainīgas IIN un valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu likmes) no valsts un pašvaldību budžetiem izmaksātu aptuveni 152 miljonus eiro gadā. Uzskatām, ka pašreizējos apstākļos, kad jau tā papildus tādiem pasākumiem kā, piemēram, iepriekš apsolītajam ārstniecības personu un skolotāju darba samaksas pieaugumam jārisina arī daudzi ar Covid-19 krīzi saistīti finansiāli jautājumi, tas nav iespējams."
Dubulta progresivitāte
Jāatgādina, ka pašlaik IIN likmju progresivitāte ir visai simboliska: ienākumam līdz 20 004 eiro – 20%, ienākumam no 20 004 eiro līdz 62 800 eiro – 23%; bet ienākuma daļai, kas pārsniedz 62 800 eiro, – 31,4%. Faktiski tas paredz, ka augstāku IIN likmi maksā tikai ļoti neliels skaits strādājošo.
ĀIP ierosinājumu pilnībā atbalsta Latvijas Darba devēju konfederācija, kas jau kopš DNM ieviešanas ir paudusi, ka šis instruments ir draudzīgāks strādājošajiem bez apgādājamajiem, nevis ģimenēm. Tāpat abas organizācijas norāda, ka DNM ir sarežģīti administrējams un palielina birokrātisko slogu.
Viena no ĀIP nodokļu darba grupas vadītājām Vita Sakne stāsta, ka pašlaik strādājošajiem ar augstākiem ienākumiem ir dubulta progresivitāte: gan augstāka IIN likme, gan DNM, kas samazina ienākumus. Turklāt šāda sistēma ir ļoti sarežģīti administrējama. Daudzi strādājošie, kā liecina pieredze, tikai pēc gada deklarācijas iesniegšanas uzzina, vai viņiem ir IIN pārmaksa vai izveidojies parāds valstij. ĀIP ieskatā progresīvā IIN likmju skala ir daudz efektīvāks un vieglāk administrējams veids, kā nodrošināt progresivitāti.
Visu rakstu lasiet avīzes Diena pirmdienas, 14. septembra, numurā! Ja vēlaties laikraksta saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt ŠEIT!