DP novembra beigās aģentūrai LETA apliecināja, ka ir saņēmusi iesniegumu no KNAB un to izvērtē atbilstoši DP kompetencei.
Kopš novembra aģentūra LETA vairākkārt lūdza DP precizēt vai par iesniegumu notiek pārbaude, vai arī sākts kriminālprocess. DP atbildēja, ka komentārus nevarot sniegt un arī šodien norādīja, ka sīkāku komentāru sniegšana šobrīd nav iespējama, lai netraucētu iesnieguma izvērtēšanu.
DP sniegšot sīkāku informāciju, tiklīdz tas būs iespējams.
Likums paredz, ka DP kompetencē ir pretizlūkošanas un valsts noslēpuma aizsardzības pasākumu īstenošana un tā ir vienīgais specdienests, kuram ir tiesības veikt pirmstiesas izmeklēšanu.
Komentārus par dienesta pārbaudes secinājumiem nav sniedzis arī KNAB. Biroja priekšnieks Jēkabs Straume pagājušā gada nogalē intervijā Delfi TV ar Jāni Domburu atzina pie pamatotām šaubām vai aizdomām par iespējamā valsts noslēpuma noplūdi vai nozaudēšanu iestādes vadītājam atbilstoši ir jāreaģē. Straume pavēstīja, ka slēdziens ir klasificēts un tas nosūtīts atbildīgajai drošības iestādei izvērtēšanai.
Kļuva arī zināms, ka DP sākusi pārbaudi par bijušo DP priekšnieka vietnieka Juri Leitieti, kurš, iespējams, "oligarhu lietas" izmeklēšanas laikā atklājis neizpaužamas ziņas.
DP paziņojumā presei rakstīja, ka par ceturtdienas izdevumā Ir minēto situāciju DP informāciju no KNAB saņēma pagājušā gada 23.novembrī. Pēc informācijas saņemšanas DP sāka pārbaudi lietas apstākļu noskaidrošanai, tajā skaitā pieņēma paskaidrojumus no Leitieša.
Ņemot vērā, ka lietas apstākļi ir saistīti ar DP veiktajiem pasākumiem pretizlūkošanas jomā, kā arī to, ka pārbaude vēl turpinās, DP šobrīd atturas no detalizētākiem komentāriem.
Vienlaikus DP paziņojumā vērsa uzmanību, ka KNAB iepriekš nebija informējis par publikācijā minēto situāciju, kā arī DP rīcībā nav informācijas, ka par minēto situāciju būtu informēta DP darbību uzraugošā institūcija - Ģenerālprokuratūra vai Satversmes aizsardzības birojs, kas izsniedz pirmās kategorijas speciālo atļauju darbam ar valsts noslēpuma objektiem.
Jau ziņots, ka viesnīcā Rīdzene noklausītās politiķu un uzņēmēju sarunas kalpoja kā viens no galvenajiem pierādījumiem tā dēvētajā oligarhu lietā, kas tika ierosināta 2011.gadā pēc Krimināllikuma pantiem par kukuļņemšanu, kukuļdošanu, noziedzīgi iegūtu finanšu līdzekļu legalizēšanu, dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu un valsts amatpersonām likumā noteikto ierobežojumu pārkāpšanu.
KNAB šo lietu izmeklēja vairākus gadus, tomēr izrādījās, ka noklausītās sarunas nav pietiekams pierādījums apsūdzību celšanai, tāpēc kriminālprocess KNAB un prokuratūrā tika izbeigts.
Tomēr šī lieta atkal aktualizējusies pēc tam, kad žurnālā Ir tika publicētas amatpersonu un uzņēmēju sarunas, kuras kā apgalvo žurnāls tika noklausītas oligarhu lietā.
KNAB priekšnieks pērn oktobrī aģentūrai LETA norādīja, ka nevar pateikt vai žurnālā Ir publicētās sarunas ir autentiskas, jo nav ekspertīzes un "izejas materiāla" - informācija, kas bija plašsaziņas līdzekļa rīcībā. Turklāt žurnāls atteicies šādu informāciju izsniegt. "Es nevaru pateikt, vai žurnālā publicētās sarunas ir autentiskas. Es varu pateikt, ka tās ir līdzīgas," toreiz piebilda Straume.
Pēc šīm publikācijām pieci KNAB izmeklētāji izvērtēja visu KNAB rīcībā esošo informāciju, kura nebija pievienota izbeigtajai oligarhu lietai. Pēc aptuveni divu mēneša darba tika secināts, ka nav pamata sākt kriminālprocesus.
Visbeidzot KNAB sāka dienesta pārbaudi par šo sarunu nokļūšanu publiskajā telpā.