"Baidos, ka 2012. gadā tam nauda nav plānota. Uzlabojoties ekonomiskajai situācijai, nauda noteikti ir jārod. Tas ir arī politiskās gribas jautājums," portālam Diena.lv sacīja I.Druviete.
Tāpat viņa norādīja, ka esošā diasporas programma beigusi darboties jau 2009. gadā, tāpēc ideja izstrādāt jaunu dokumentu būtu atbalstāma. Kā norādīja komisijas priekšsēdētājs Ilmārs Latkovskis (VL-TB/LNNK), šāda programma nepieciešama, lai ārzemēs dzīvojošie latvieši uzturētu saiti ar Latviju un iespējams sekmētu iespējas atgriezties dzimtenē. “Ne tik daudz domāt par diasporas atbalstīšanu uz vietas, bet diasporas saiti ar Latviju turēt," piebilda komisijas priekšsēdētājs.
I.Druviete gan uzsvēra, ka jāsekmē ne tikai ārzemēs dzīvojošo saikne ar Latviju, bet arī šeit dzīvojošo latviešu identitāti. “Diasporas programma aptver visus, kas identificē sevi kā latvieti. Par laviešu valodas un kultūras uzturēšanu jau neviens cits nerūpēsies," norādīja I.Druviete.
Viņasprāt, lielam akcentam jābūt uz ārzemju latviešu bērnu latvietības saglabāšanu, jo daudziem atgriezties traucē tas, ka bērni sākuši mācīties ārzemju skolās un paguvuši iedzīvoties jaunajos apstākļos.
Viens no veidiem, kā uzturēt saites ar Latviju, būtu arī interneta iespēju izmantošana. "Mēs tiekāmies komisijas sēdē ar Rolandu Lappuķi, īpašo uzdevumu vēstnieku diasporas jautājumos, un tur ir vairākas iniciatīvas, kuras mums ir iespējams atbalstīt. Arī globālā Latvija, arī interneta vide un, lai gan ir atsevišķi portāli, to visu vajadzētu sistematizēt," sacīja I.Latkovskis.
Tāpat komisijas deputāti uzskata, ka jāuzlabo kontakti ar ārvalstīs dzīvojošajiem latviešiem un tos pārstāvošajām nevalstiskajām organizācijām un jāsagatavo repatriācijai labvēlīgi nosacījumi. Viens no būtiskākajiem instrumentiem saiknes saglabāšanai ar Latviju ir arī dubultpilsonības pieļaušana noteiktām personu grupām.