Laikā no 2000. līdz 2011. gada sākumam no Latvijas emigrējuši aptuveni 213 tūkstoši iedzīvotāju. D. Akule uzsver, ka darba grupas pašreizējais piedāvājums ir tikai galvenie virzieni, lai saprastu, «vai mēs vispār domājam pareizajā virzienā». Sabiedriskā apspriešana turpināsies līdz novembra vidum, tādēļ beigu beigās ieteikumos, kas līdz 14. decembrim grupai jānodod ekonomikas ministram Danielam Pavļutam, var parādīties kas pavisam cits.
D. Akule arī atzina, ka idejas nav «revolucionāras», jo «nevar radīt situāciju, ka cilvēki, kuri jau paši atgriezušies vai nemaz nav aizbraukuši, sajustos kā otrās šķiras pilsoņi».
Darba grupā ir iesaistīti daudzi dažādu iestāžu ierēdņi, kā arī sabiedriskās organizācijas, piemēram, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK). Tomēr tās pārstāve Elīna Meiere par rezultātiem izteicās visai kritiski, uzsverot, ka tie cīnās ar sekām, nevis cēloņiem. «Tie noteikti nekādā veidā nenāks par sliktu, jo tad, kad problēmas, kas veicina emigrāciju, būs sakārtotas, šādi pasākumi būs vajadzīgi. Bet šobrīd sanāk, ka mēs vilinām cilvēkus atpakaļ uz Latviju, kaut tie iemesli, kādēļ viņi aizbrauca, nav novērsti. Teorētiski var sanākt, ka viņi atbrauc atpakaļ un pēc dažiem gadiem emigrē atkal,» viņa sūrojās. Galvenais darāmais LTRK ieskatā būtu darba vides, nodokļu sistēmas un izglītības sistēmas sakārtošana.
E. Meiere tomēr atzina, ka arī šajos ieteikumos ir lietas, kas var būt noderīgas jau tagad, piemēram, iecere piešķirt finansējumu, lai uzņēmēji var uz Latviju atpakaļ atvilināt uz ārzemēm aizbraukušos augsti kvalificētos speciālistus. Viņa gan aizrādīja, ka nav saprotams, kā paredzēts to īstenot, jo uzstādījums bijis meklēt tādus risinājumus, kas papildu slodzi valsts budžetam neuzliek, bet šī iecere bez valsts finansējuma nav īstenojama.
Arī demogrāfs Ilmārs Mežs pauda līdzīgu viedokli, atsaucoties uz nupat publiskotajiem Doing business reitinga datiem, kuros Latvija šogad nokritusies par četrām vietām. Viņš uzsver, ka tik stingru svītru starp reemigrācijas veicināšanu un emigrācijas apturēšanu vilkt nav labi: «Labi būtu, ja varētu pavicināt burvju nūjiņu un dabūt aizbraukušos atpakaļ, bet tā notiek tikai pasakās. Realitātē Latvija arī turpmākos piecus desmit gadus būs viena no nabadzīgākajām ES valstīm. Šo programmu rada EM, un tai ir daudz lielākas iespējas sakārtot darba vidi, nekā ir paredzēts šeit.»
Ieteikumi, viņaprāt, vismaz šobrīd ir visai izplūduši, tomēr, ja tos uzcītīgi īstenos, no 10% emigrantu, kas šobrīd atgriežas Latvijā, šis skaits varētu pieaugt līdz 20-30%.
Arī ekonomists Ģirts Rungainis uzsver: ir svarīgi, ka valsts vispār izrāda vēlmi šos cilvēkus dabūt atpakaļ, jo liela daļa no viņiem uz valdību ir apvainojušies, tomēr, cik liela jēga no ieteikumiem būs, viņš atturējās prognozēt. «Jāsaprot, ka tā pa lielam šie cilvēki grib saņemt relatīvi lielāku algu par relatīvi mazāk kvalificētu darbu, un tas nevar notikt bez relatīvi straujas izaugsmes. Šie pasākumi var veicināt atgriešanos, bet lolot cerības, ka tie varētu bēgumu padarīt par paisumu, arī nevajag,» viņš teica.
Zīmīgi, ka sākotnēji šis plāns tika solīts decembrī, taču ir jau tagad, ko varētu skaidrot gan ar Dienas rakstu sēriju par latviešiem Īrijā, gan citu mediju interesi par šo problēmu. Ministrs D. Pavļuts savā tviterkontā gan to komentē šādi: «Esam iecerējuši apspriest idejas pirms plāna pabeigšanas (decembris), nevis otrādi. Falša demokrātija mums nav aktuāla.»