Kā norāda LAĶĪFA valdes priekšsēdētājs Vitālijs Skrīvelis, tas ir skaidrojams ar to, ka patlaban daudzi nozares speciālisti ir pirmspensijas vecumā. "Mums ir jādomā par paaudžu maiņu, tādēļ lielākie asociācijas uzņēmumi ir izveidojuši fondu izglītības un zinātnes atbalstam, šim mērķim ziedojot vairākus desmitus tūkstošu eiro gadā."
Lai atbalstītu ķīmijas studentus, tādi uzņēmumi kā AS Olainfarm, SIA Rīgas laku un krāsu rūpnīca, AS Grindeks un citi piedāvā ne tikai prakses vietas, bet arī stipendijas labākajiem ķīmijas studentiem, atzīmē Skrīvelis.
Tikmēr valstiskā līmenī ir palielināts gan budžeta vietu skaits inženierzinātnēs, gan dabaszinātnēs. Tomēr eksaktajās nozarēs valsts finansētās budžeta vietas paliek neaizpildītas, turklāt beidzēju skaits ir krietni mazāks nekā to pirmkursnieku, kuri sāk studijas.
"Tā kā nozarē ikviens students ir būtisks, ķīmijas un farmācijas uzņēmumi aktīvi sadarbojas ar nozares mācību iestādēm un piedāvā prakses vietas, lai tādējādi motivētu topošos speciālistus palikt strādāt tajos pēc prakses beigām. Mūsu nozares uzņēmumi var piedāvāt labu atalgojumu un karjeras izaugsmes iespējas, turklāt konkurence uz vienu budžeta vietu ar ķīmiju un farmāciju saistītajās studiju programmās nav tik liela kā, piemēram, tiesību zinātnē un komunikācijās," stāsta Skrīvelis.
Viņš norāda, ka saskaņā ar personāla atlases kompānijas CV Online pētījumu Latvijā vidējais atalgojums pērn bija 659 eiro mēnesī, taču tā ir vidējā alga, saskaitot kopā gan speciālistu, gan cehā strādājošo cilvēku algas.
Bet reālā mēneša alga, ko Latvijas ķīmijas un farmācijas uzņēmumi var piedāvāt speciālistiem, ir krietni lielāka - līdz pat 2000 eiro mēnesī. Karjeras sākumā, vēl studējot pēdējos kursos vai tikko pēc augstskolas beigšanas, jaunais ķīmiķis var jau rēķināties ar algu, sākot no 700 eiro, uzsver Skrīvelis.
Kā liecina LAĶĪFA biedru pieredze, atalgojums ir tikai daļa no motivācijas strādāt šajā jomā. Tikpat spēcīgs dzinulis ir vēlme radīt produktus, kas uzlabotu sabiedrības dzīvi.
Latvijā ir stipra ražošanas bāze smalkās organiskās sintēzes, ķīmisko un farmaceitisko vielu ražošanā, akcentē Skrīvelis. Augsti attīstīta ir arī farmaceitisko produktu, krāsu, laku, ziepju un kosmētikas, gumijas un plastmasas izstrādājumu ražošana. "Ķīmijas un farmācijas uzņēmumos darbs būs tiem, kuri grib piedalīties jaunu produktu izpētē, sekot to ieviešanai tirgū, uzraudzīt esošo produktu ražošanu un veikt citus pienākumus."
Zāles pret onkoloģiskām slimībām, kosmētikas līdzekļi, kas samazina grumbas, kā arī izturīgi un vienlaikus videi draudzīgi būvniecības materiāli ir tikai daļa no pētniecības iespējām, ko nozares uzņēmumi var piedāvāt jaunajiem speciālistiem, uzsver Skrīvelis.
Ķīmijas un farmācijas uzņēmēju asociācija dibināta 1995.gadā. Viens no LAĶĪFA galvenajiem darbības virzieniem ir piedalīšanās nozares uzņēmējdarbības attīstības koncepcijas un stratēģijas priekšlikumu izstrādāšanā.
piedodiet
Ivars
māris