„Latvijas attīstībai kritiski svarīgi ir visdrīzākajā laikā uzlabot augstākās izglītības kvalitāti. Priekšlikumu būtība ir: augstskolu stratēģiju izstrādē, budžeta jautājumu apspriešanā un izglītības rezultātu, tajā skaitā atbilstības darba tirgum un sabiedrības pieprasījumam, vērtēšanā jānodrošina darba tirgus pārstāvju līdzdalība. Daudzi augstskolu absolventi nezina, kā atrast darbu, bet no darba devējiem arvien biežāk skan sūdzības, ka trūkst kvalificēta darbaspēka. Tāpēc ir svarīgi palielināt darba devēju iesaisti augstskolu attīstībā, konkretizējot padomnieku konventa lomu,” uzsver S. Ēlerte. Šobrīd lielā daļā valsts dibināto augstskolu praktiski netiek pārstāvētas dibinātāja intereses pat konsultatīvā līmenī, taču nozares ministrs nes politisko atbildību par savu jomu, tostarp izglītības sistēmu tajā. Ja izglītībā tiek konstatētas problēmas, - trūkst speciālistu, vai, gluži pretēji, ir vērojama to pārprodukcija, no ministra tiek prasīta atbildība un rīcība uzlabojumu veikšanai. Tāpēc ierosinājums paredz nozares ministra iesaisti attiecīgās augstskolas padomnieku konventa izveidē, lai tajā darbotos profesionāli nozares eksperti. „Vienlaikus nav pieļaujams, ka politiķi iejauktos augstskolu attīstībā, tāpēc uzskatu, ka ministram konventa padomnieki jāizraugās no nozares darba devēju un to organizāciju vidus,” norāda kultūras ministre. Jāuzsver, ka augstskolas senātam būs tiesības lemt par piedāvātā padomnieku konventa sastāva apstiprināšanu vai noraidīšanu.Kultūras ministre uzsver, ka iemesls viņas priekšlikumiem grozījumiem nav meklējams trīs specifisko kultūras augstskolu – Kultūras akadēmijas, Mākslas akadēmijas un Jāzepa Vītola Mūzikas akadēmijas – darbībā. Gluži pretēji, šo augstskolu konventi darbojas veiksmīgā sasaistē ar darba tirgu un to pieredzi varētu ieteikt pārņemt arī citu augstskolu darbā. Sagatavotie priekšlikumi piektdien, 10. jūnijā, tika apspriesti Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas darba grupas sēdē, klātesot augstskolu rektoriem un studentu pārstāvjiem. Pirms iesniegšanas Saeimā priekšlikumi vēl tiks precizēti, ņemot vērā diskusijā izskanējušos viedokļus. Augstskolu pārvaldības pētījumi jau ilgstoši norāda, ka Eiropas Savienībā nepieciešama ciešāka augstākās izglītības, tajā skaitā radošo industriju jomā, sasaiste ar tautsaimniecību, darba devējiem un sabiedrības pārstāvjiem. Eiropas Kopienas valstu (Beļģijas, Vācijas, Luksemburgas, Nīderlandes, Austrijas, Čehijas, Polijas, Lietuvas, Igaunijas u.c.) pieredze liecina par labu ārējo ieinteresēto dalībnieku iesaistīšanai gan konsultatīvā statusā, gan lēmumu pieņemšanas procesā. Šobrīd Augstskolu likums nosaka, ka Padomnieku konvents konsultē senātu un rektoru augstskolas attīstības stratēģijas jautājumos. Kultūras ministres ierosinājums veicinās plašāku sabiedrības un darba devēju pārstāvju iesaistīšanu augstskolu stratēģiskajā attīstībā, vienlaicīgi saglabājot ieteikuma raksturu konventa lēmumiem un atzinumiem.Nosakot konventam regulāru darbību un pienākumu sniegt atzinumu par dažādiem augstskolas lēmumiem, augstskolām regulāri būs pieejams ārējs skatījums, profesionālās pārvaldības zināšanas un papildus caurskatāmība, kā arī nodrošināta ciešāka augstskolas saikne ar sabiedrību un tautsaimniecību.
Ēlerte: Plānotie grozījumi Augstskolu likumā veicinātu darba devēju iesaisti augstskolu attīstībā
Nākamās nedēļas sākumā kultūras ministre Sarmīte Ēlerte iesniegs Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai priekšlikumus likumprojekta „Grozījumi Augstskolu likumā” trešajam lasījumam, kas veicinās darba devēju iesaisti augstskolu attīstībā, portālu Diena.lv informēja ministres pārstāvis Andris SaulītisCeturtdien, tiekoties ar kultūras nozares augstskolu rektoriem, tika uzklausīti un ņemti vērā viņu iebildumi un precizēti sākotnējie priekšlikumi.
Uzmanību!
Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.