Viņš norādīja, ka eksporta izaugsme Latvijai ir būtisks ekonomisks faktors, tāpēc Latvijas ekonomikas atjaunošanas rīcības plānā paredzēts, ka pēc krīzes eksporta vidējā izaugsmei ik gadu vajadzētu būt 7% apmērā.
Salmiņš atzīmēja, ka esošā krīze pierādīja, ka digitalizācija ieņem būtisku lomu ekonomikas veidošanā. EM ieskatā Latvija ir jāvirza kā tehnoloģijas valsts, kurā var testēt jaunus produktus, ienākt lielie tehnoloģiju uzņēmumi un varētu piesaistīt investorus.
Vienlaikus viņš pauda, ka Latvijas uzņēmumiem šī ir iespēja izmantot pārmaiņas un pārskatīt tehnoloģiju pienesumu uzņēmuma attīstībai.
Salmiņš atzīmēja, ka īstermiņā stratēģiskais mērķis ir panākt pēc iespējas mazāku negatīvo ietekmi uz ekonomiku un uzņēmējdarbību, bet vidējā termiņā - panākt produktivitātes pieaugumā balstītas ekonomikas strukturālās izmaiņas par labu eksporta attīstībai.
Viņš piebilda, ka ekonomikas atjaunošanas rīcības plānā kā stratēģiskās rīcības virzieni izvēlēti: cilvēkkapitāla prasmju pilnveide un pārkvalifikācija, inovāciju attīstība, jauni tirgi eksporta izaugsmei, finanšu pieejamība publiskajam un privātajam sektoram, kā arī infrastruktūras pilnveide un ekonomikas sildīšana.
Savukārt SIA Primekss pārstāvis un ekonomisks Jānis Ošlejs pauda - lai palielinātu konkurētspēju eksportā, jādomā par ražošanas pašizmaksas samazinājumu ar nodokļu palīdzību.
Viņš uzsvēra, ka plāns var strādāt, ja tajā ir paredzēts reāls finansējums. Tāpat būtisku lomu ieņemtu arī aizdevuma iespējas garantiju veidā.
Latvijas ražojumu pašizmaksu dārdzību atzīmēja arī Saeimas deputāts Didzis Šmits (KPV LV), norādot, ka eksporta izrāvienam nepieciešamas mazākas ražošanas izmaksas.
Pēc Centrālās statistikas pārvaldes datiem, 2019.gadā Latvija eksportēja preces 12,9 miljardu eiro apmērā, savukārt pakalpojumu eksports, pēc Latvijas Bankas datiem, pērn veidoja 5,6 miljardus eiro.