Lai arī Latvijā aug vidējais pensijas apmērs, šī gada janvārī sasniedzot 564 eiro mēnesī, tomēr būtiski pievērst uzmanību pensiju apmēra sadalījumam. Pozitīvi gan atzīmējams, ka pērn vidējais jaunpiešķirto pensiju apmērs bija nedaudz lielāks – 574 eiro. Tā pērn apmēram sešiem tūkstošiem iedzīvotāju piešķirtas pensijas, kas ir mazākas par 300 eiro, liecina Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras (VSAA) veiktā analīze. Te gan jāņem vērā, ka, piemēram, līdztekus Latvijā piešķirtajai pensijai šie cilvēki var saņemt pensiju arī ārzemēs par darba stāžu tajās, jo aprēķini tiek veikti tikai par mūsu valstī uzkrāto pensijas kapitālu. Tomēr no visām jaunpiešķirtajām pensijām šīs īpaši mazās pensijas veido 27%, un kādai daļai pensionāru tas var būt viss viena mēneša ienākums. Jāatzīmē, ka minimālā vecuma pensija, sākot no šā gada sākuma, ir 188 eiro (ar darba stāžu vismaz 15 gadu). Ja stāžs ir lielāks, tad minimālo pensiju nosaka, palielinot to par 3,42 eiro par katru darba gadu.
"Liels ļoti zemu pensiju īpatsvars starp jaunajām pensijām noteikti ir augstākas ēnu ekonomikas, ienākumu nevienlīdzības un plašas mazo nodokļu režīmu (mikrouzņēmumu nodoklis (MUN), autoratlīdzības) izmantošanas rezultāts. Līdz ar to jaunajiem pensionāriem ir daudz lielākas pensiju apmēru atšķirības, nekā tas ir bijis līdz šim," skaidro Citadele bankas ekonomists Mārtiņš Āboliņš.
Redzama nevienlīdzība
Pērn pensijas piešķirtas 22 tūkstošiem jauno pensionāru, no kuriem 12,4 tūkstoši ir sievietes un 9,6 tūkstoši – vīrieši. Lai arī kopējais pensionāru skaits gadu ietvaros svārstās, ilgākā laika periodā tendence ir lejupvērsta, un šobrīd tas ir ap 436 tūkstošiem.
Visu rakstu lasiet avīzes Diena piektdienas, 15. marta, numurā! Ja vēlaties laikraksta saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt klikšķinot šeit!
Raksta cena: €1.00