Viņš uzsvēra, ka lata piesaistes kurss eiro nemainīsies, jo iepriekš par iespējamām izmaiņām nav bijuši nekādi signāli. Konverģences ziņojumos par Latvijas gatavību eirozonai nav nekādu norādījumu, ka kurss ir nenovērtēts, pārvērtēts, ačgārns vai greizs. "Kursa maiņa nevienam nav vajadzīga, tad jau tas būtu izskanējis līdz šim," sacīja Vilks.
"Tā ir politiska pašnāvība - nekur dokumentos to nenorādīt un tad pēkšņi mainīt. Nevienam tas nav vajadzīgs, Igaunijas gadījumā arī nekas nemainījās," atzīmēja ministrs.
Lata kurss pret eiro ir stingri fiksēts jau vairākus gadus.
"Ar kursu var spēlēties tad, kad valūtas ir staigājošas," teica Vilks, kā piemēru minot Slovākijas kronu, Polijas zlotu, Ungārijas forintu, Čehijas kronu vai Zviedrijas kronu. Ja minētās valstis kādreiz pievienosies eirozonai, tad būs diskusija, kur kursu nofiksēt, jo kursa "staigāšana" vēsturiskā griezumā ir pietiekami liela. Savukārt Latvijai, Lietuvai, iepriekš arī Igaunijai attiecībā uz valūtas kursu "nekas nav kustējies" no 2005.gada.
Latvijai kursa izmaiņas par vienu santīmu uz vienu vai otru pusi neko nedotu, vērtēja Vilks.
Jautājums par kursa maiņu nav dienaskārtībā, par to nav runāts un no tā nekāda labuma nebūtu, turklāt šādas pēkšņas izmaiņas nestu nepatikšanas visām Eiropas institūcijām, domā ministrs.
Teorētiski kursa maiņu var veikt, bet tad mājieniem par šādu rīcību ir jābūt pietiekami laicīgi, atzīmēja Vilks. "Tad mums jau no ziemas, jau pirms gada būtu kaut kādi zinātniski pētījumi, kas liktu to manīt," teica ministrs, atzīmējot, ka nav neviena zinātniskā darba, kur šāds jautājums būtu pētīts vai modelēts.
Lata kursu pret eiro nākamnedēļ fiksēs Eiropas Savienības finanšu ministru sanāksmē, kur tiks pieņemts pēdējais formālais lēmums par Latvijas pievienošanos eirozonai.
Saskaņā ar Latvijas Bankas noteikto oficiālo kursu viens eiro ir 0,702804 lati.