Kā skaidro FM, tam pamatā ir laba nodokļu izpilde, ņemot vērā straujāku ekonomikas izaugsmi, nekā iepriekš prognozēts, līdz ar to nodokļu ieņēmumi pieauga par 5% pret pagājušā gada atbilstošo periodu.
Vienlaikus FM norāda, ka decembrī gaidāms būtisks budžeta izdevumu pieaugums, kas var pat divreiz pārsniegt mēneša ieņēmumus, taču, ņemot vērā uzkrāto pārpalikumu no gada sākuma, kopumā budžeta deficīts 2015.gadā varētu būt mazāks nekā iepriekš prognozētie 1,4% no iekšzemes kopprodukta (IKP).
Gada 11 mēnešos nodokļu ieņēmumi kopbudžetā tika iekasēti 100,1% apmērā no sākotnēji veidotā gada plāna. Vairākiem nodokļiem plāns tika pārpildīts, ņemot vērā gan lielākus nodarbināto ienākumus, gan lielāku naftas produktu patēriņu zemo degvielas cenu dēļ.
Salīdzinājumā ar plānoto akcīzes nodoklis tika iekasēts par 23,4 miljoniem eiro jeb 3,3% vairāk, nekustamā īpašuma nodoklis par 15 miljoniem eiro jeb 8,5% vairāk, bet iedzīvotāju ienākuma nodoklis par 4,8 miljoniem eiro jeb 0,4% vairāk.
Vienlaicīgi 11 mēnešos saglabājas zema pievienotās vērtības nodokļa (PVN) ieņēmumu plāna izpilde - 98,2% apmērā, ko noteica ietekme no plānotajiem, bet neieviestajiem ēnu ekonomikas apkarošanas pasākumiem.
Salīdzinot ar pagājušā gada atbilstošo periodu, nodokļu ieņēmumi ir pieauguši visās lielākajās pozīcijās, un kopbudžeta nodokļu ieņēmumu pieauguma temps šā gada vienpadsmit mēnešos bija 5%, kas ir 2013.gada līmenī, un tas ir lielāks nekā 2014.gada 11 mēnešos, kad tas bija 4,1%.
Analizējot budžeta izdevumus, FM secina, ka lielākais izdevumu pieaugums ir bijis sociālajiem pabalstiem, izņemot pensijas - par 113,5 miljoniem eiro jeb 19,9%. To skaidro gan ģimenes valsts pabalsta apmēra palielināšana atkarībā no bērnu skaita ģimenē, gan "griestu" atcelšana slimības, maternitātes un vecāku pabalstiem, kā arī bezdarbnieku pabalstiem no šā gada 1.janvāra, kā rezultātā ir pieaudzis pabalstu vidējais apmērs. Palielinājies arī pabalstu saņēmēju skaits, īpaši bērna kopšanas, slimības un bezdarba gadījumā.
Pieaugums, salīdzinot ar 2014.gada 11 mēnešiem (82,1 miljons eiro jeb 6,5%), ir vērojams sabiedriskajā sektorā nodarbināto atalgojumu izdevumiem. Valsts budžetā izdevumi atalgojumam ir bijuši par 22,1 miljonu eiro jeb 4,2% lielāki, savukārt, pašvaldību budžetos, kas ietver arī atalgojumu pedagogiem, - par 52,9 miljoniem eiro jeb 8,5% lielāki.
Izdevumu kāpums saistāms ar minimālās darba algas paaugstināšanu no 320 eiro uz 360 eiro no šā gada 1.janvāra un ar papildus izdevumiem atalgojumam Latvijas prezidentūrā iesaistītajiem darbiniekiem.
Prezidentūras nodrošināšanai gada pirmajā pusē tika izlietoti arī lielāki līdzekļi preču un pakalpojumu pozīcijā. Tā rezultātā izdevumi precēm un pakalpojumiem vienpadsmit mēnešos salīdzinājumā ar pagājušā gada atbilstošo periodu pieauga par 37,6 miljoniem eiro jeb 3,9%.
Atsevišķās kategorijās izdevumi novembrī ir kāpuši straujāk, piemēram, kapitālie izdevumi. Kopumā 11 mēnešos izdevumi pamatkapitāla veidošanai kopbudžetā pieauga par 23,4 miljoniem eiro jeb 3,3%, kas ir lielāks pieauguma temps nekā pērn 11 mēnešos, salīdzinot ar 2013.gada atbilstošo periodu. Valsts budžetā izdevumi pamatkapitāla veidošanai galvenokārt tika izlietoti, atjaunojot valsts autoceļus, pašvaldību budžetos un citu atvasināto publisko personu budžetos, investējot izglītības iestāžu remontā.
FM aktualizēs vispārējās valdības budžeta deficīta novērtējumu 2015.gadam nākamā gada janvāra beigās, kad būs pieejami Valsts kases oficiālie dati par decembri.