Kā Dienai norādīja aizstāvības pārstāvji, šobrīd vēl aizvien tiek laboti trūkumi, nepilnības un nesakritības, kurus prokuratūra, steidzoties lietu nosūtīt uz tiesu, tā arī nebija spējusi noformēt atbilstoši likumam.
Šī gada jūnija sēdē, neraugoties uz prokuratūras mēģinājumiem tiesai izskaidrot, kāpēc dokumenti ir iesniegti šādā veidā (lietas materiālos iekļauti arhīva materiāli, kā arī iekļauti materiāli, kuri nemaz nav norādīti lēmumā par lietas nodošanu tiesai), tiesa uzlika par pienākumu valsts apsūdzībai līdz 11. augustam sakārtot lietas materiālus atbilstoši likuma prasībām.
Lai lietu palīdzētu virzīt uz priekšu, prokuratūras iesniegto dokumentu sakārtošanā iesaistījās arī aizstāvība, kas izstrādāja pilnīgi visu krimināllietas materiālu hronoloģiju, turklāt katram dokumentam. Augusta sēdē tiesa atzīmēja, ka respektē aizstāvības veikto darbu, un uzdeva prokuratūrai turpināt sakārtot dokumentus atbilstoši likuma prasībām.
Kā norāda apsūdzēto advokāti, jautājums pēc savas būtības ir plašāks, jo par daudzskaitlīgajiem trūkumiem lietas materiālu noformējumā aizstāvība bija visas puses informējusi jau vairāk nekā pirms gada, proti, 2022. gada jūlijā. Tāpēc neatbildēts ir jautājums, kas traucēja prokuratūrai lietas materiālus sakārtot atbilstoši likumam jau savlaicīgāk, un kāpēc bija jāsagaida oficiāls tiesas pieprasījums, lai prokuratūra izpildītu savus tiešos pienākumus. Turklāt dokumentu tehniskais noformējums vēl ir tikai “aisberga redzamā daļa”. Pēc tam, kad dokumenti būs sakārtoti atbilstoši likuma prasībām, sāksies grūtākais posms – faktisko neatbilstību analīze materiālos.
Piemēram, jau jūnija sēdē tika konstatēts, ka prokuratūras norādītajā iespējami legalizēto noziedzīgi iegūto līdzekļu kopsummā ir iekļauti arī tādi pārskaitījumi, kuri nemaz nav atspoguļoti bankas izrakstos. Vai arī tādi, par kuriem banka pati jau bija sniegusi atbilstošu ziņojumu Kontroles dienestam (tagad Finanšu izlūkošanas dienests).
Abos gadījumos - gan ar lietas materiālu sakārtošanu atbilstoši likumam, gan ar citu nepilnību novēršanu, ir redzams ka prokuratūra, tai vietā lai uzsāktu labot konstatētos trūkumus, vienkārši atliek risinājumu uz laiku “kad citādi vairs nevarēs”.
Gan tiesa, gan aizstāvība vairākkārtīgi norādījusi, ka nevēlas vilcināt lietas izskatīšanu.