Viens no biežākajiem noslīkšanas iemesliem ir peldēšana alkohola reibumā. Šaboha skaidro, ka šajā stāvoklī cilvēkam ir "traucēta apziņa un viņš labprāt uzņemas risku, taču ir samazināta koordinācijas spēja un reakcijas ātrums, piemēram, lai saprastu, cik tālu esi aizpeldējis, un ātri peldētu atpakaļ". Tāpēc pēc alkohola lietošanas labāk palikt krastā, nevis peldēties, laivot vai nodarboties ar kādu no ūdenssporta veidiem.
Gan VUGD, gan Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienests (NMPD) uzsver, ka cilvēki savu veselību un dzīvību bieži apdraud arī ar pārdrošu uzvedību, piemēram, lēkšanu ūdenī nepārbaudītās vietās. Ūdenī nedrīkst lēkt no tramplīna, laipas vai augsta krasta ne uz galvas, ne uz kājām. Tādā veidā peldētāji katru gadu gūst smagas galvas un mugurkaula traumas, kas mēdz radīt invaliditāti un arī beigties ar nāvi. NMPD pārstāve Ilze Bukša stāsta, ka ik gadu šādas traumas gūst ap divdesmit cilvēkiem, kas teju visos gadījumos ir gados jauni vīrieši. Šaboha tāpat norāda, ka problēmas rodas arī sakarsušiem cilvēkiem, pārāk strauji ieejot aukstā ūdenī. "Ja esat sakarsuši saulē un skriesiet vai lēksiet ūdenī, ķermeņa temperatūrai strauji mainoties, sāksies muskuļu krampji vai sirdsdarbības un asinsrites traucējumi," atgādina VUGD pārstāve.
Vēl glābēji iesaka īpašu uzmanību pievērst bērnu drošībai. NMPD skaidro, ka, pirms bērnam ļaut peldēt, vecākiem jāpārbauda, vai ūdenstilpes gultne nav bedraina, dūņaina vai akmeņaina.
Visu rakstu lasiet laikraksta Diena otrdienas, 11.jūlija, numurā!