Laika ziņas
Šodien
Apmācies
Rīgā +1 °C
Apmācies
Piektdiena, 22. novembris
Aldis, Alfons, Aldris
Lāčplēša dienu tradicionāli atzīmēs ar vairākiem svinīgiem pasākumiem

Godinot brīvības cīnītājus

"Esam Daugavmalā. Nu jau zem plīvojoša sarkanbaltsarkanā karoga. Laižam Daugavā svecītes. Pa Daugavu aizpeld mazas liesmiņas kā latviešu tautas ilgas nezināmā nākotnē. Pa to laiku pils mūris pārvērties par svecīšu mūri. Visos iespējamos izdrupumos un nišiņās saliktas svecītes. Arī šodien – 18. novembrī – mēs tā darām, un man liekas, tā ieiesies par labu tradīciju arī citām reizēm," šādu atskatu vēsturē var atrast 1988. gada avīzē Brīvā Latvija.

Šo rindu rakstītājs nekļūdījās. Svecīšu mūra tradīcijas pirmsākumi meklējami pavisam nesen – mums tik nozīmīgajā 1988. gadā, kad atmodas laikā 11. novembrī Rīgas pils Sv. Gara tornī pirmo reizi uzvijās sarkanbaltsarkanais karogs. "Jā, šovasar [1988. gadā] tas jau uz īsu laiku tur pabijis festivālā Baltica 88. Toreiz bailīgi, pusnaktī un drīz vien atkal nolaists, bet nu atkal droši un uz mūžīgiem laikiem," rakstīja Brīvā Latvija.

Togad Anta Bergmane bija organizējusi mācītāju piedalīšanos Brāļu kapos, lai karogu iesvētītu un sagatavotu vēlākai uzvilkšanai tornī. Viņa avīzē Brīvā Latvija rakstīja, ka iepriekšējā dienā tika mainīts pasākumu laiks, grupas Helsinki 86 Rīgas nodaļai par to neziņojot. "Iespaids palika tāds, ka kādam bija vēlēšanās visa pasākuma svētākos momentus izjaukt," atminas Bergmane. "Vienojāmies ar mācītāju Āleru un, nevienu iepriekš neinformējot, pusstundu pirms karoga uzvilkšanas pieteicām mācītāja vēlmi iesvētīt karogu pils tornim. Tā radās Latvijā jauna tradīcija – karogus iesvētīt pirms uzvilkšanas torņos."

Fotogrāfijas liecina, ka šajā brīdī pili ieskāva ļaužu jūra. Karoga pacelšanu organizēja Latvijas PSR Vēstures muzejs, taču ne svecīšu nolikšanu pils mūrī, stāsta vēsturnieks Toms Ķikuts. Tādējādi var uzskatīt, ka mūsdienās par neatņemamu svētku sastāvdaļu kļuvušais svecīšu mūris tapis stihiskas cilvēku rīcības rezultātā tautas pašapziņas pacēlumā. 

"Svecītes tolaik dedzināja arī pie Brīvības pieminekļa un arī 18. novembrī – tā bija atmodas laika tradīcija, kas tika pārmantota arī vēlākajās Lāčplēša dienas svinībās Daugavmalā. Tas bija diezgan populāri, un jāņem vērā, ka ziedus dabūt bija grūtāk."

Lāčplēša dienu oficiāli kalendārā kā atceres dienu ierakstīja 1990. gadā. Tradīcija godināt Latvijas brīvības cīnītājus, pils mūrī ieliekot svecīti, turpinājās gadu no gada. Arī šogad pie Rīgas pils apkārtmūra 11. novembrī viļņos svecīšu jūra. 

Visu rakstu lasiet laikraksta Diena piektdienas, 10. novembra, numurā!

Top komentāri

PAtriote
P
Katram laikam savas iezīmes un cīņas. DOmāju, ka šajā laikmetā notiek cīņa par tautas gara dzīvību. Patriotisms sabiedrības galvās eksistē tikai pagātnes formā, ne tagadnē. Jā, bija cīnās par Dzimtenes brīvību pēc fakta. pieminām bojāgājušos, plivinām karogus glorificējam pagātni. ES esmu patriots par šodienu un nākotni. Cienu vēsturi un tautas varoņus, bet neesmu kapu , muzeju un pieminekļu kulta piekritējs. PAr Latvijas Cilvēkiem šobrīd neviens īsti ne cīnās, ja nu vienīgi izgudrojot pilnīgi necilvēciskus apstākļus, lai cilvēki aizbrauc no Latvijas Vispār. LAtvijas Profesionālā kultūra , īpaši mūzika , ir iznīcināta līdz pamatiem. LAtvijas Talanti tiek noniecināti ļoti daudzo ārzemnieku salīdzinājumos, kas nebūt nav spējīgāki par mūsējiem. BEt tāda ir politika. Savējos apslāpēt ar smieklīgu atalgojumu, savējos Apslāpēt ar Simtgades akceptētajām programmām. KM Nav spējīgu ekspertu, kas vispār ko spēj novērtēt. VIena muldēša un sekla lobēšana, tērējot milzu naudas. HAOss ir visur
Skatīt visus komentārus

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli


Ziņas

Vairāk Ziņas


Politika

Vairāk Politika


Rīgā

Vairāk Rīgā


Novados

Vairāk Novados


Kriminālziņas

Vairāk Kriminālziņas