Šo piektdien Grigule apmeklēja Ogres novada domi, kur ar radio reklāmu un interneta starpniecību bija uzaicinājusi uz tikšanos šīs apkaimes iedzīvotājus. Portāls Diena.lv devās vērot šo tikšanos, jo likās interesanti - cik daudz cilvēku izmantos šādu iespēju tikties ar Saeimas deputāti un ko ļaudis ar parlamentārietes palīdzību centīsies izzināt.
Saruna notika Ogres novada domes lielajā zālē, kur Griguli sākotnēji gaidīja septiņi pensionāri. Turpmāko pārdesmit minūšu laikā viņu pulks pieauga līdz 15. Sarunas gaisotne bija draudzīga, iztiekot bez uzbrukumiem un apvainojumiem. Grigule īsi izstāstīja, ka pašlaik Saeimā aktualitāte Nr.1 ir valsts budžeta pieņemšana un ka neko labu nākamajā gadā nevar solīt. ZZS frakcija budžetu neatbalstīšot, jo nav akceptēti vairāki tās priekšlikumi - nodrošināt brīvpusdienas skolēniem līdz pat 4.klasei, paaugstināt slieksni pensijām, līdz kuram neaprēķina iedzīvotāju ienākuma nodokli, un citi. Pēc tam deputāte apņēmīgi pauda gatavību "mēģināt atbildēt uz jūsu jautājumiem".
Sanākušie iedzīvotāji parlamentārietei taujāja par dažādām aktualitātēm, kas gan lielākoties nav Saeimas darba kārtībā. Teju trešdaļa sarunas laika tika veltīta trauksmainajai tēmai par savāktajiem 10 000 parakstu, lai nojauktu Uzvaras pieminekli Rīgā. Grigule atzina, ka Saeimas deputāti saistībā ar šiem parakstiem nedarīs neko un tos "neņems vērā". Viņa bija spiesta atzīt, ka šim jautājumam nav nekāda sakara ar Saeimas deputātu pilnvarām. Savukārt portāls Manabalss.lv, kurā ar parakstu iespējams atbalstīt dažādas privātpersonu iniciatīvas, realitātē ir "tvaika nolaišanas instruments", jo esot skaidrs, ka ne visas iniciatīvas, par ko šajā portālā savākti paraksti, var tikt pieņemtas. Tam piekrita sarunas dalībnieki, par piemēru minot kā pretsoli Uzvaras pieminekļa nojaukšanai sākto parakstu vākšanu par Brīvības pieminekļa nojaukšanu. To turklāt iniciējis latvietis - pikti bija sanākušie pensionāri.
Tāpat ogrēniešiem aktuāls ir jautājums par plānoto rīdzinieku un nerīdzinieku biļešu cenu atšķirību galvaspilsētas sabiedriskajā transportā. Rīgas domes vadība saņēma sanākušo ogrēniešu sutu par šādu dalīšanu "pareizajos un nepareizajos" un ka tas skar arī daudzus Ogres iedzīvotājus, kuri dodas darba gaitās uz Rīgu. Grigule tam diplomātiski piekrita un atzina, ka jāmeklē kompromisa risinājumi šādam dalījumam.
Deputātei arī bija jāatbild uz jautājumiem par Latvijas lomu Eiropas Savienībā un tās "mazākā brāļa" lomu Eiropā. Grigule atzina, ka viņa par eiroskeptiķi kļuvusi, darbojoties tieši parlamentā, un pauda, ka Latvija Eiropas Savienībā iestājusies par ātru, ka arī "meitene desmit gados neprecas", ar to domājot, ka nedaudz vairāk kā desmit gadus pēc neatkarības atjaunošanas Latvija iestājās ES. Ja tas būtu izdarīts vēlāk, Eiropas maksājumi dažādiem mērķiem Latvijā būtu lielāki.
Tāpat izskanēja tēze, ka bijis ļoti nepareizi, ka aktīvistiem, uzstājot uz prāvākiem tiešmaksājumiem lauksaimniecībā, pie Eiropas Savienības Padomes ēkas Briselē būtu bijis jādodas ar sūdu dakšām nevis ar kori. Grigule par to teica, ka tas jebkurā gadījumā bija tikai šovs un lēmumu pieņemšanu Eiropas gaiteņos un zālēs nekādi nebūtu ietekmējis.
Grigulei tikšanās laikā arī jautāja, ar kādiem līdzekļiem apmaksāta reklāma par viņas braucieniem pie potenciālajiem vēlētājiem reģionos. Deputāte pastāstīja, ka ik pa brīdim partijas kasē ieripojot ziedojumi ar norādi "Ivetai Grigulei", kurus ļauts izmantot šādiem mērķiem. Ventspils mērs Aivars Lembergs viņas aktivitātes neapmaksājot, vēl jo vairāk tāpēc, ka viņa esot "nepaklausīga Lembergam". To, cik lielas summas šim mērķiem tiekot izmantotas, Grigule vēlāk neatklāja arī sarunā ar Diena.lv. Viņa vien pastāstīja, ka regulāro vizīšu laikā cenšas apmeklēt visas lielās pilsētas un visus reģionus - Kurzemi, Vidzemi, Latgali un Zemgali.
Deputāte atzina, ka iedzīvotāji daudzviet esot pārsteigti, ka pie viņiem atbrauc Saeimas deputāte - tas esot nepierasti. Šādi braucieni esot tā vērti, neskatoties uz to, cik cilvēku atnāk uz tikšanos, un tiks turpināti - pēdējā laikā viņa apmeklējusi 35 pašvaldību iedzīvotājus un līdz jaunajam gadam plāno doties vēl uz vairāk nekā 10 Latvijas pilsētām. Grigule to darot jau, kopš kļuvusi par Saeimas deputāti.
Saruna ar Ogres iedzīvotājiem beidzās apmēram pēc stundas. Tomēr arī pēc tam kāda Ogres iedzīvotāja individuāli izklāstīja deputātei savu sāpi par māju siltināšanas procesu pilsētā, ar ko esot klapatas vien un pašvaldība esot pārāk kūtra. Grigule solīja, ka par to parunās ar pilsētas mēru Edvīnu Bartkeviču.
Laikraksts Diena jau rakstīja, ka tālredzīgākie Eiropas Parlamenta deputātu kandidāti jau laikus sāk apceļot Latviju. Daudzi radio klausītāji sadzirdējuši apmaksātas politiskās reklāmas, ar kuru starpniecību Grigule aicina vēlētājus uz tikšanos. Lai gan neviens no deputātiem un ministriem savus braucienus uz reģioniem nesaista ar vēlēšanām, tiem tomēr varētu būt kāda saistība un arī rezultāts. Ir deputāti, kas uzskata, ka šādas vizītes pie vēlētājiem reģionos ir novecojis formāts. "Tie laiki ir pagājuši, kad deputāti rīkoja tādas tikšanās kā Grigule, kas visur par tām skandina," izteicies deputāts Dzintars Rasnačs (VL/TB-LNNK).
Vizītēs ārpus Rīgas devies teju katrs Saeimas deputāts, bet atšķirīga ir šo braucienu intensitāte, mērķis un arī rezultāts. Kā vēl viens ieguvums no deputātu ierašanās pašvaldībās tajās tika minēta iespēja iegūt informāciju par politisko situāciju un likumiem, tāpēc vietējie līderi arī paši aicina deputātus.