Vaicāts, kā izdevies ieviest jauno, attālināto mācību procesu, skolas direktors Imants Slišāns uzsver: pateicoties tam, ka skola ir neliela (tajā kopā ar pirmsskolas grupu mācās 156 skolēni), nodrošināt atgriezenisko saikni ar katru skolēnu bijis vieglāk nekā lielās izglītības iestādēs. Viņš pats pārliecinājies, ka skolotāji vairākas reizes dienā sazinājās ar katru bērnu un neviens nav pazudis no mūsu redzesloka.
''Domāju, ka kopumā tikām galā optimāli, taču plusi un mīnusi vēl būs jāizvērtē,'' secina direktors.
Par to, ka nebija vajadzības pagarināt mācību gadu, viņaprāt, lielā mērā jāpateicas pedagogiem, kas strādāja, neskaitot stundas un nežēlojot enerģiju.
Pamatīga slodze
''Pirmās divas nedēļas attālināto mācību režīmā bija patiešām grūtas, kamēr saprati – ko un kā darīt. Vēlāk jau iegājās, taču ritms palika nemainīgs. Darba diena man sākās jau pulksten septiņos: sagatavojos, saliku visu pa plauktiņiem, sarakstīju uzdevumus E-klasē, pievienoju vajadzīgos dokumentus, lai deviņos, kad mācību procesam pieslēdzās skolēni, varētu strādāt bez aizķeršanās,'' par savu pieredzi stāsta Baltinavas vidusskolas latviešu valodas un literatūras skolotāja Anita Ločmele, kuras pārziņā šogad bija 5., 6. 7., 9. un 11. klase. Sākumā labie nodomi nereti tā arī palikuši uz lapiņas, jo telefons ''uzkārās'', tiklīdz bērni sāka sūtīt atbildes WhatsApp grupā.
Visu rakstu lasiet avīzes Diena otrdienas, 2. jūnija, numurā! Ja vēlaties laikraksta saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt ŠEIT!