Proti, koalīcija ir vienojusies, ka prasība neatkarīgi no ienākumiem minimālās sociālās iemaksas veikt no minimālās algas tomēr nebūs attiecināma uz pašnodarbinātajiem. Tas nozīmē, ka pozitīva Saeimas lēmuma gadījumā arī nākamgad pašnodarbinātajiem saglabāsies līdzšinējā sociālo iemaksu veikšanas kārtība, mainīsies tikai likmes. Līdz ar to pašvaldību sociālie dienesti nebūs spiesti pārbaudīt, vai pašnodarbinātais, kurš saņem mazāk par minimālo algu, ir vai nav trūcīgs.
Vienlaikus labklājības ministre attiecībā uz pašnodarbinātajiem, kuri veic sociālās iemaksas no ienākumiem, kas ir mazāki par minimālo algu, norāda: "Mūsu galvenais uzdevums ir nošķirt tos cilvēkus, kuri nevar samaksāt, no tiem, kuri to negrib. Pašlaik ir vienošanās, ka tos, kuri izvairās no ienākumu uzrādīšanas, izsijās Valsts ieņēmumu dienests (VID)".
Likmes pieaugs
Petraviča stāsta, ka pašnodarbinātā ienākumi tiks vērtēti gada griezumā, vai tie sasniedz 6000 eiro (minimālā alga 500 eiro 2021. gadā x 12 mēneši) vai ne. 13. novembra koalīcijas padomes sēdē lielākās diskusijas bija tieši par to, kā notiks VID veiktā ienākumu izvērtēšana. Labklājības ministre iestājas par to, ka gada beigās VID izvērtē minēto personu deklarācijas, savukārt citi viedokļi ir, ka pašnodarbinātie, kuru gada ienākumi nesasniedz 6000 eiro, jau preventīvi reģistrējas VID. Tiek lēsts, ka tas varētu attiekties uz 3000 pašnodarbinātajiem. Līdz ar to šodien koalīcija Sadarbības padomes sēdē kopā ar VID vadību lems par labāko veidu, kā veikt pašnodarbināto ienākumu pārbaudi.
Pašreizējais piedāvājums paredz, ka pašnodarbinātajiem, kuru ienākumi ir mazāki par minimālo algu, sociālo iemaksu likme pieaugtu no 5% līdz 10%. Pārējie pašnodarbinātie maksātu 30,6% lielu likmi no brīvi izraudzītas summas, bet ne mazākas kā minimālā alga. Savukārt no starpības starp minimālo algu un faktiskajiem ienākumiem būs jānomaksā sociālo iemaksu likme 10% apmērā. Tātad, ja pašnodarbinātais, kurš saņem 1000 eiro, vēlas sociālās iemaksas veikt no visas summas, likme ir 30,6%. Ja tā ir brīvi izraudzīta summa, piemēram, minimālā alga, kas no nākamā gada būs 500 eiro, tad no tās nomaksā 30,6% plus no atlikušajiem 500 eiro vēl samaksā 10%. Tāpat kā līdz šim, arī turpmāk pašnodarbinātie nebūs apdrošināti pret bezdarbu, kas nozīmē, ka tie nevarēs saņemt bezdarbnieka pabalstu.
Ekspertu skatījums
Ekonomikas zinātņu doktors Edgars Voļskis norāda, ka, viņaprāt, būtu pareizāk, ja pašnodarbinātajiem būtu viena noteikta sociālo iemaksu likme, piemēram, pašreizējie 30,6% (strādājošajam, kurš ir darba tiesiskajās attiecībās, tā ir 35,09%, no kuras darba ņēmējs maksā 11%, bet darba devējs – 24,09), kurus piemērotu faktiskajiem ienākumiem – gan 500 eiro, gan 1000 eiro. Tam piekrīt arī Latvijas Darba devēju konfederācijas sociālo lietu eksperts Pēteris Leiškalns, kurš uzskata, ka pašnodarbināto sociālo iemaksu likmei ir jānosedz tie apdrošināšanas riski, pret kuriem tie ir apdrošināti, un šī likme jāpiemēro faktiskajiem ienākumiem.
Sociālo lietu eksperte Ruta Zilvere gan ir piesardzīgāka un teic, ka pārejai uz vienotu likmi, kuru piemēro faktiskajiem ienākumiem, ir jānotiek pakāpeniski. Vienlaikus Zilvere ir kategoriski pret minimālo sociālo iemaksu ieviešanu. "Sociālo iemaksu noteikšana pašnodarbinātajiem ir sarežģīts gadījums," pārliecināta eksperte. To nosaka tas, ka vienai daļai pašnodarbināto ir regulāri ikmēneša ienākumi (piemēram, frizieri), bet daļai, pārsvarā radošajās profesijās, tās var būt lielākas summas tikai pāris reižu gadā. Tas izvirza jautājumu par sociālo iemaksu sadalījumu pa mēnešiem.
Lai arī koalīcija pēc sabiedrības, tostarp ekspertu, spiediena ir atteikusies no ieceres pašnodarbinātajiem ieviest minimālās sociālās iemaksas no minimālās algas neatkarīgi no ienākumiem, tomēr pagaidām izskatās, ka šī norma no nākamā gada būs spēkā attiecībā uz darba ņēmējiem. Tas nozīmē, ka darba devējiem par strādājošajiem, kuri nodarbināti uz pusslodzi un saņem mazāk par minimālo algu, būs jāveic sociālās iemaksas no minimālās algas. Gan eksperti, gan Latvijas Darba devēju konfederācija, gan Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera uzsver, ka tādā gadījumā, visticamāk, vairums darba devēju atteiksies no nepilna laika nodarbinātības, kas vissāpīgāk sitīs tieši pa sabiedrības mazaizsargātākajām grupām, piemēram, māmiņām ar vairākiem bērniem, kas nevar strādāt vairāk par pusslodzi. Zilvere uzsver: ir virkne cilvēku, kuriem kādā dzīves posmā ir ļoti nepieciešams tieši pusslodzes darbs. Nebūtu pareizi, ja nodokļu izmaiņu dēļ darba devēji vairs nepiedāvātu nepilna laika nodarbinātību.