LBAS priekšsēdētāja vietnieks Egils Baldzēns Dienai norādīja, ka īpašu apdraudējumu uzņēmumu konkurētspējai nesaskata, jo Latvijā ir zemākā minimālā alga Baltijā. "Latvijas strādājošo vairākumam algas ir pasakaini zemas, un mēs nepiekritīsim nekādām izmaiņām, kas pasliktinātu pašreizējo darbinieku stāvokli. Ja ir vēlme paaugstināt uzņēmēju konkurētspēju, lai valdība samazina darbaspēka nodokļu slogu, kas mums ir augstākais Baltijā, un augsts tas ir arī ES kontekstā. Nevar ekonomiskās konkurētspējas problēmas risināt uz darbinieku darba samaksas rēķina," pārliecināts Baldzēns.
Tam piekrīt arī Latvijas Tirgotāju asociācijas prezidents Henriks Danusēvičs, kurš Dienai atzīst, ka piemaksu slogs darba devējiem ir liels, taču šī problēma būtu jārisina ar nodokļu samazināšanu. «Ja samazinātu nodokļus mazajām algām, cilvēki vairāk saņemtu uz rokas un piemaksu jautājums par virsstundām nebūtu tik aktuāls kā pašlaik, kad daudzu strādājošo algas ir nesamērīgi zemas.»
Pretējs viedoklis ir LDDK darba tiesību ekspertam Andrim Alksnim, kurš Dienai uzsver: virsstundu darbs ir ārkārtas situācija. "Nav normāli, ja piemaksa par virsstundām tiek uztverta par normālu ikmēneša darba samaksas sastāvdaļu. Virsstundām pie normālas darba organizācijas jābūt izņēmumam, līdz ar to nav pamata runāt par šīm piemaksām kā ievērojamu ikmēneša pielikumu pie algas."
Uz to norāda arī sociālo jautājumu eksperte, bijusī labklājības ministre Ilze Viņķele (Vienotība), kas Dienai atzīst: pašreizējā sistēma nestrādā. "Latvija ir unikāla ar savu 100% piemaksu par virsstundu darbu. Tāpēc daudzi darba devēji virsstundas neuzskaita un neapmaksā vispār. LDDK ir piedāvājusi samazināt šo piemaksu, pretī apņemoties godīgi to maksāt. Domāju, tāds variants ir pašu darba ņēmēju interesēs. Labāk mazāk, bet maciņā nekā vairāk, bet tikai uz papīra."
Visu rakstu Virsstundas nedrīkst būt norma lasiet pirmdienas, 3.februāra, laikrakstā Diena!