Šobrīd iestājpārbaudījumi tiek rīkoti mākslas augstskolās vai atsevišķās studiju programmās. Taču kopumā augstākās izglītības iestādes būtu gatavas ieviest šādu praksi. Ieguvums – studētgribētājam tā būtu iespēja agrāk uzzināt, vai ir iekļuvis izraudzītajā studiju programmā, augstskolai – motivētāks un zinošāks students. Mīnuss – augstskolai tās būtu papildu administratīvās izmaksas. Patlaban gan šāda iniciatīva nav atbildīgās ministrijas plānos, bet nav izslēgts, ka ar laiku šādas izmaiņas varētu notikt.
Pasaules prakse
Savulaik šāds modelis, iestājoties augstskolās, bija. Vajadzēja kārtot ne tikai eksāmenu specializētajā priekšmetā, bet arī citos. Piemēram, Filoloģijas fakultātes Latviešu valodas un literatūras specialitātē tas bija ne tikai domraksts un pārbaudījums literatūrā, bet arī vēsturē un angļu valodā. Arī tagad valsts ģimnāzijas un Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) Inženierzinātņu vidusskola rīko savus iestājpārbaudījumus, lai atlasītu motivētākos un spējīgākos skolēnus uz 10. klasi, kā arī proģimnāzijas 7. klasi, tā ka šāda sistēma daļēji jau darbojas.
Daudzviet pasaulē vadošajās universitātēs, piemēram, Tartu Universitātē, Latvijas studētgribētāju CE rezultāti nav kā iestāšanās nosacījums, bet kā zināšanu apliecinājums, proti, ka ir iegūta vidējā izglītība un zinību latiņa nav zemāka par standartu. Tur tā ir ierasta prakse organizēt martā vai aprīlī eksāmenu specializētajā priekšmetā, lai noskaidrotu sagatavotības līmeni ta
Visu rakstu lasiet avīzes Diena otrdienas, 23. jūlija, numurā! Ja vēlaties laikraksta saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt klikšķinot šeit!
Raksta cena: €1.00