Ministru kabinetā atbalstītais likuma grozījumu projekts paredz, ka ikvienai personai ir tiesības saņemt Uzņēmumu reģistra (UR) rīcībā esošo informāciju par patiesajiem labuma guvējiem tiešsaistes formā par maksu Ministru kabineta noteiktajā apmērā, izņemot gadījumu, ja UR darbību regulējošajos normatīvajos aktos nav noteikts citādi.
Finanšu ministrija šādu nosacījumu pamato ar nepieciešamību ierobežot noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas risku, veicināt uzticēšanos juridisko personu veiktajiem darījumiem un finanšu sistēmai, un uzņēmējdarbības videi kopumā, kā arī mazināt iespēju juridiskās personas izmantot prettiesiskām darbībām un aizsargātu citu personu tiesības, nodrošinot, ka viņām ir pieejama informācija par darījumu partneru - juridisko personu - patiesajiem labuma guvējiem.
Plānotie likuma grozījumi paredz, ka ikvienai personai ir pieejama informācija par patiesā labuma guvēja vārdu, uzvārdu, pastāvīgās dzīvesvietas valsti un personas kodu vai dzimšanas gadu, mēnesi un dienu, ja patiesais labuma guvējs nav reģistrēts Iedzīvotāju reģistrā. Tajā pašā laikā ikvienai personai netiks sniegta informācija par patieso labuma guvēju, kas informācijas izsniegšanas brīdī nebūs sasniegusi 18 gadu vecumu.
Jau ziņots, ka šā gada 22.jūnijā izskatīšanai Saeimas komisijām nodeva apjomīgo Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likumu, ar kuru paredzēts pārņemt Eiropas Parlamenta un Padomes ceturtās naudas atmazgāšanas un terorisma finansēšanas novēršanas direktīvas prasības.
Likuma grozījumi cita starpā paredz jaunas prasības par juridisko personu patiesā labuma guvēja atklāšanu.
Latvijas Komercbanku asociācija pēc veiktās juridiskās izpētes secinājusi, ka, padarot patiesā labuma guvēju reģistra informāciju publiski pieejamu, to noskaidrošana Latvijā varētu tik padarīta efektīvāka. Latvijas banku sektoram tas ļautu stiprināt noziedzīgi iegūto līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas atbilstības funkciju, publiski pieejams reģistrs liecinātu arī par pozitīvu vērtējumu valsts tiesiskajai un ekonomiskajai videi, būtiski uzlabojot uzticību darījuma partneriem no Latvijas un valsts reputāciju, kā arī mazinātu ēnu ekonomiku.