Pašlaik pieejamā informācija parLatvenergo lietas materiālu noplūdi no Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) liecina, ka vienu «kurmi» KNAB varētu būt izdevies noķert. Tomēr pēdējie notikumi ne tikai liek abreviatūru KNAB tulkot kā «Kurmju novērošanas un apkarošanas birojs», bet aktualizē jautājumu, cik droši informācija glabājas tiesībsargājošajās un drošības iestādēs.
Sabojā reputāciju
Par pēdējiem notikumiem ap Latvenergo lietā iekļauto telefona sarunu noplūdi KNAB turpinās pārbaude, taču izskanējuši potenciālie informācijas noplūdē iesaistīto personu vārdi - tie esot KNAB izmeklētājs Ruslans Balakleiskis un Saeimas deputāts Andrejs Elksniņš (SC). Pašlaik pieejamā informācija liek domāt, ka nozīmīgs impulss, lai atšķetinātu ķēdi un aizraktos līdz «kurmim» KNAB iekšienē, bija portāla pietiek.com publikācijas saturs. A. Elksniņš atzīst, ka ar Balakleiski, kurš jau samērā ilgi strādā KNAB, runājis, taču ne par Latvenergo lietu. R. Balakleiskis ar viņu esot sazinājies, jo gribējis pastāstīt par nelikumībām KNAB. A. Elksniņš nenoliedz, ka R. Balakleiski pazīst jau «kādu brīdi» un ar viņu komunicējot «varbūt reizi pusgadā». Pēdējā pusgadā esot tikušies aptuveni divas reizes.
KNAB pārbaude par informācijas noplūdi vēl turpinās, taču KNAB priekšnieks Jaroslavs Streļčenoks Dienai akcentē, ka jebkurā gadījumā kaitējums nevarētu būt tik liels, lai apdraudētu krimināllietas virzību, jo joprojām plānots lietu šogad nodot prokuratūrai. Arī ģenerālprokurors Ēriks Kalnmeiers pauž šaubas, vai noplūde būtu radījusi kādu kaitējumu krimināllietai, jo tas, ka ir publiskotas sarunas, nepadara tās par neesošām.
Kas varētu būt noplūdes motīvi? No vienas puses aizdomās turamām un apsūdzētām personām var būt svarīgi tikt pie lietas materiāliem - tas palīdz saprast, kas ir tiesībsargu rīcībā un kā veidot aizstāvības stratēģiju. Taču Latvenergolietas sarunas nonāca publiskajā telpā, tāpēc lietā iesaistīto personu ieguvumu saskatīt grūti. «Jebkurā gadījumā šādi gadījumi sabojā biroja reputāciju. Tas ir iegansts daudziem politiķiem runāt par biroju, tā pastāvēšanu, darbinieku profesionalitāti, godīgumu un tā tālāk,» saka J. Streļčenoks. Ē. Kalnmeiers neizslēdz, ka pēdējos notikumus var arī saistīt ar mēģinājumu parādīt, ka priekšnieki KNAB ir nomainījušies, bet joprojām nav kārtības. «Jā, es domāju, ka tas ir viens no motīviem. Tieši tā - destabilizēt stāvokli. Tas ir vērsts ne tikai pret KNAB, bet arī pret prokuratūru. Acīmredzot kādam ļoti traucē un nepatīk gan KNAB, gan prokuratūras darbība,» saka Ē. Kalnmeiers.
Psiholoģiskie testi
Pēdējā laikā šī ir jau otrā redzamā noplūde tieši KNAB, jo pērn novembrī tika aizturēts bijušais politiķis Dzintars Jaundžeikars par uzkūdīšanu izpaust valsts noslēpumu un lietā bija iesaistīta kāda KNAB darbiniece. J. Streļčenoks atzīst, ka informācijas noplūžu gadījumi notiek ne tikai KNAB, taču KNAB būs uzmanības lokā, jo tā darbības skar ietekmīgas personas. Mēģinājumi uzpirkt KNAB darbiniekus «ir, bija un man būtu naivi teikt, ka nebūs», teic J. Streļčenoks. Ko viņš izdarījis, lai izskaustu noplūdes? J. Streļčenoks stāsta, ka pastiprināti drošības mehānismi gan informācijas tehnoloģiju jomā, gan fiziskā drošība. «IT jomā daudz kas izdarīts, lai kontrolētu informācijas plūsmu, lai sistēma ar kādiem noteiktiem signāliem vērstu mūsu uzmanību. Piemēram, ja ir liels informācijas apjoms, kas iziet. Ir visdažādākās kombinācijas, ko varam sakonfigurēt, kas dotu mums vismaz pamatu pievērst tai darbībai, tam darbiniekam uzmanību,» skaidro J. Streļčenoks.
Dienas aptaujāto tiesībsargājošo iestāžu pārstāvji sniedz atšķirīgas atbildes par riskiem viņu vadītajās iestādēs. Visdrošāko atbildi sniedz J. Streļčenoks, kurš, vaicāts, vai KNAB nav vēl kādi neizskaitļoti noplūdinātāji, atbild: «Tādu nav.» Valsts policijas priekšnieks Ints Ķuzis ir diezgan pārliecināts par policijas spēju nosargāt valsts noslēpumu, bet par izmeklēšanas noslēpumu noplūdi saka: «No tā neviens nav pasargāts.» Savukārt Ē. Kalnmeiers norāda: «Uz šo dienu ir 450 prokurori. Es nekad nevaru pateikt par visiem, ka visi ir godīgi un nekad nekas tāds šeit nevar notikt.»
«Viennozīmīgas metodes kurmju ķeršanā nav,» norāda ģenerālprokurors. Netieši palīdzīgu roku var sniegt mediji, jo tajos publicēto ziņu saturs arī var atvieglot kurmja izskaitļošanu. Valsts noslēpumiem ir specifisks aizsardzības mehānisms, taču izmeklēšanas noslēpumi var nonākt krietni vairāk rokās. Piemēram, ja lieta atrodas izmeklēšanas iestādē, to var pieprasīt prokurors. Ja nepieciešamas ekspertīzes vai tulkošana, tad materiāli nonāk ekspertu vai tulku rīcībā. Kad ir pabeigts pirmstiesas process, potenciālo noplūdes avotu loks palielinās, jo lieta nonāk tiesā, tās kopijas tiek cietušajiem un apsūdzētajiem.
Speciālisti uzsver nepieciešamību ieviest pēc iespējas stingrāku iekšējo kontroli, taču svarīgs esot arī «cilvēciskais faktors». Piemēram, pērn Drošības policijā (DP) uzsākti trīs kriminālprocesi par valsts noslēpuma apzinātu izpaušanu un astoņi kriminālprocesi par neizpaužamu ziņu izpaušanu, un, analizējot tos, redzams - galvenais noplūdes avots bija personas, kuru rīcībā bija nodota aizsargājamā informācija. Viņu motivācija ir dažāda - materiālā ieinteresētība, personiskie motīvi, Dienai skaidro DP. Satversmes aizsardzības birojā norādīja, ka iestāde veic rūpīgas personu pārbaudes pirms speciālās atļaujas darbam ar valsts noslēpumu izsniegšanas vai pieņemšanas darbā. Ē. Kalnmeiers uzskata, ka darbinieku atlases kārtība jāpadara stingrāka arī tiesībsargājošajās iestādēs, veicot jaunpieņemamo darbinieku psiholoģisko testēšanu. Esot zinātniski pamatotas metodes, kā to darīt. Arī Nacionālās drošības komisijas priekšsēdis Valdis Zatlers (ZRP) piekrīt, ka jāpārbauda, vai tiesībsargājošo iestāžu potenciālie darbinieki spēs turēties pretī «kairinājumiem un kārdinājumiem». Kritiskāks ir bijušais ģenerālprokurors, Valsts prezidenta padomnieks Jānis Maizītis, kurš akcentē konkurences trūkumu uz operatīvo darbinieku vietām. Viņš liek padomāt par citu problēmas aspektu - informācijas noplūdes notiek, jo ir pieprasījums pēc tām.