Vēl nesen interneta plašumos klejoja joks par to, ka jūnijs pagaidām ir pirmais mēnesis šogad, kurā vēl nav snidzis. Laikapstākļi ir mainīgi, nepastāvīgi un ilgtermiņā neparedzami, taču, lai vai kā, visiem gribas, lai mājās būtu silti un labi. Ziemas sezonā par to gādā apkure, vienlaikus būtiski patukšojot mūsu maciņus. Lai siltuma zudumus samazinātu, efektīvs risinājums ir ēku siltināšana – tas jau nav nekāds jaunums, un vismaz attiecībā uz sabiedriskajām un daudzdzīvokļu ēkām šie darbi arī intensīvi notiek ik vasaru. Tomēr, vēloties ietaupīt uz siltumizolācijas risinājumu rēķina, cilvēki nereti pieļauj kļūdas, un paveiktie darbi nesniedz cerēto efektu.
Meklējiet profesionāļu palīdzību
Lai mājokļa iemītnieki justos komfortabli, ieteicamā gaisa temperatūra ir no +20 līdz +22 grādiem. Turklāt karstummīļiem jāņem vērā – jo lielāka temperatūras starpība starp iekštelpām un āru, jo vairāk siltuma zudumu, kā rezultātā nepieciešama lielāka saražotā siltuma jauda, lai uzturētu vienmērīgu temperatūru.
Jāpievērš uzmanība arī tam, ka mūsu ziemas un rudens vidējā gaisa temperatūra ir visai mērena, taču janvārī un februārī Latviju piemeklē diezgan bargs sals. Saražotā siltuma enerģija tiek izmantota arī mājas siltuma zudumu kompensēšanai. Tas nozīmē – jo vairāk siltuma izplūst no mājas, jo vairāk siltuma nepieciešams saražot, lai tajā uzturētu vienmērīgu temperatūru. Mājām ar vidēji efektīvu siltumizolāciju parasti izmanto aptuvenu formulu – 1 kW saražotās enerģijas spēj apsildīt 10 m2 telpas. Rūdolfs Klintsons, uzņēmuma Sakret projektu vadītājs, stāsta, ka vispirms, gan daudzdzīvokļu namu siltinot, gan privātmāju, vērts veikt energoauditu, noskaidrojot, kurās ēkas vietās ir lielākie siltuma zudumi. "Jāpieaicina profesionālis, būvinženieris vai projektētājs, kas var izvērtēt šos datus un aprēķināt, kādus darbus nepieciešams veikt, kādi materiāli vispiemērotākie, lai konkrētajā ēkā veiktu siltināšanas darbus," skaidro Klintsons un piebilst, ka darbu veikšanu arī būtu prātīgi uzticēt profesionāļiem. Gan siltumizolācijas materiālu ražotāju interneta vietnēs, gan Youtube netrūkst videopamācību, taču, ja cilvēks ar remontdarbiem nav uz tu, nevajadzētu meistarību sākt izkopt ar tik nopietnu darbu kā ēkas siltināšana, jo materiālu izvēle un darbu specifika ir dažāda atšķirīga veida ēkām, piemēram, mūra vai ķieģeļu un koka ēkai.
Lai materiāls elpo
Minerālām virsmām, piemēram, ķieģeļu, betona, gāzbetona u. tml., visbiežāk izmanto poraino polistirolu un minerālvati. No dabiskiem materiāliem – koka, kokšķiedras – veidotas sienas siltina ar minerālvati, ekovati vai kokšķiedru vati. Gaisa spraugas aizpilda ar termoputām – tās ir gaisu caurlaidīgas, pasargā no mitruma uzkrāšanās un kondensāta veidošanās. Gan minerālām virsmām, gan kokam virs siltinājuma kārtas visbiežāk izmanto dekoratīvo apmetumu no kaļķa vai cementa. Risinājumu ir daudz – var likt arī sintētiskos paneļus, keramiskās plāksnes, flīzes. "Tas attiecas arī uz koka ēku siltināšanu. Koka ēkas apšuj ar kokšķiedru vati, var izmantot fibrolītu vai ekovates loksnes un tad veidot dekoratīvo apmetumu, arī lielākā daļa keramisko materiālu apdares veidu derēs. Nereti gan estētisku apsvērumu, gan papildu ventilācijas un termoizolācijas nodrošināšanai izmanto arī koka apšuvumu," skaidro Klintsons. Lai uzturētu unikālo mikroklimatu ēkā, ko nodrošina koks, gan ārsienām, gan iekšsienām jāizmanto elpojoši apdares materiāli. Lielākais siltumizolācijas drauds ir mitrums, tādēļ jāizvēlas ēkas tipam piemērotākais materiāls un pārklājums, kas nelaidīs cauri mitrumu un siltumizolāciju nebojās.
Būvdarbu vadītājs Gatis Diks atgādina, ka jāpievērš uzmanība arī niansēm, piemēram, līmes veidam un kvalitātei, ar kādu tiks stiprināta klāt siltumizolācija, un tamlīdzīgām detaļām. Svarīgs arī darbu veikšanas laiks, kas prātīgi jāsaplāno. Gaisa temperatūrai, veicot ēkas siltināšanu, nevajadzētu būt zemākai par +5 un augstākai par +20 grādiem, darbus nevar veikt arī lietus laikā. Lai mitrums netiktu klāt, siltināšanas laikā jādomā, kā nodrošināt aizsardzību no lietus.
Saplāno, pirms ķeries klāt
* Pirms uzsākt fasādes siltināšanas darbus, jādodas uz būvvaldi un jāsaskaņo projekts.
* Ieteicams veikt ēkas energoefektivitātes auditu un noskaidrot, kur ir lielākie siltuma zudumi un kādi materiāli visefektīvāk palīdzēs tos novērst.
* Darbu veikšanu vērts uzticēt profesionāļiem, lai nepieļautu kļūdas un nenāktos pārmaksāt, tās labojot.
* Pareizi izvēlēta un kvalitatīvi montēta siltumizolācija un dekoratīvā apdare kalpos līdz pat 25 gadiem.
* Kā dekoratīvo apdari var izmantot baltu apmetumu, pēcāk to krāsojot, kā arī iegādāties jau tonētu. Krāsa laika gaitā mēdz bojāties, nolupt, bet tonētajam materiālam tā nemainīsies. Ja apniks, varat pēc laika to vienkārši pārkrāsot.
* Dzīvojamās ēkas siltināšana atkarībā no mājas lieluma un darba veicēju skaita var ilgt pāris mēnešu. Nozīme ir arī laikapstākļiem, jo lietainā laikā siltināt nav vēlams.