Patlaban Izglītības un zinātnes ministrija ar gaidāmajām pārmaiņām iepazīstina skolu direktorus un pedagogus, uzsverot, ka reforma ir ne tik daudz par pašu saturu, cik par pārmaiņām pašā mācību procesā – pedagogiem savā starpā vairāk jāsadarbojas, jāmaina pieej darbā ar skolēniem, lai viņi spētu saskatīt kontekstu, kā šīs zināšanas izmantot dzīvē, un domāt paši. Tāpat jānovērš lielā mācību priekšmetu sadrumstalotība, lai veidotos zināšanu pēctecība.
Vērtējot sasniedzamos rezultātus, projekta autori iezīmē arī konkrētākas pārmaiņas. Visus mācību priekšmetus pamatskolas posmā plānots iedalīt vairākās mācību jomās – valodu, sociālā un pilsoniskā, kultūras izpratnes un pašizpausmes, mākslas, dabaszinātņu, matemātikas, tehnoloģiju, veselības un fizisko aktivitāšu jomā. Lielākās izmaiņas šajā ziņā skars mācību priekšmetu – mājturība. Tā vietā IZM iecerējusi ieviest jaunu tehnoloģiju bloku, kas aptvers, piemēram, inženierzinības un datoriku. Valsts izglītības satura centra vadītājs Guntars Catlaks uzsver, ka bērniem šīs prasmes jāmāca jau no mazotnes. Šim blokam mācību plānā būs nepieciešams vairāk laika, tas nozīmē – citos priekšmetos slodze tiks mazināta, jo kopumā skolēna slodzi palielināt nav plānots. Tas gan pagaidām ir tikai priekšlikums, ko vēl var mainīt.
Vienlaikus arī pašām izglītības iestādēm būs diezgan liela autonomija, gatavojot mācību plānu. Ministrijā vēl uzsver, ka ar mācību priekšmetiem skolēnam jāapgūst caurviju prasmes: pašizziņa un pašvadība, domāšana un radošums, sadarbība un līdzdalība, kā arī digitālās prasmes. Tās skolotājiem būs jāattīsta ikvienā mācību priekšmetā.
Visu rakstu lasiet pirmdienas, 21. augusta, avīzē Diena!
skolmeistars
Anuks
Protams