Covid-19 deficīts
Pēc piecu stundu garām diskusijām koalīcijas partneri par budžeta un nodokļu reformas aprisēm vienojās jau 21. septembrī. Pēc pirmdienas Sadarbības padomes sēdes Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) žurnālistus informēja par budžeta deficīta apmēriem, norādot, ka tas saistīts ar Covid-19 pandēmijas ietekmi. Dienu vēlāk – 22. septembrī – Finanšu ministrijas (FM) informatīvo ziņojumu Par priekšlikumiem valsts budžeta ieņēmumiem un izdevumiem 2021.gadam un ietvaram 2021.-2023.gadam uzklausīja valdībā. 2022. gadā budžeta deficīts plānots 876,9 miljonu eiro, bet 2023. gadā – 563,8 miljonu eiro apmērā.
No nākamā gada 1. janvāra minimālo bruto algu iecerēts paaugstināt no pašreizējiem 430 eiro līdz 500 eiro mēnesī. Tādējādi minimālā alga atkal tiks paaugstināta pirmo reizi trīs gadu laikā. Tāpat paredzēts par vienu procentpunktu mazināt valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu likmi. Tas, pēc FM aprēķiniem, nākamā gada budžetā radīs negatīvu fiskālo ietekmi 75,6 miljonu eiro apmērā.
Savukārt ienākumu sliekšņa, līdz kuram piemēro diferencēto neapliekamo minimumu, paaugstināšana līdz 1800 eiro (šobrīd – 1200 eiro) mēnesī uz valsts kopbudžetu 2021. gadā radīs negatīvu fiskālo ietekmi 41,6 miljonu eiro apmērā.
No nākamā gada 1. jūlija plānots ieviest minimālo obligāto sociālo iemaksu. Premjers gan žurnālistiem uzsvēra, ka šajā jautājumā vēl turpināsies darbs pie detaļām, kā tas darbosies. Satversmes tiesas spriedumu izpildei labklājības jomā 2021. gada valsts un pašvaldību budžetā paredzēti 67,3 miljoni eiro.
Nākamgad izmaiņas gaida iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) proporcionālais sadalījums starp pašvaldību un valsti. Attiecīgi – 75% ieņēmumu no IIN nonāks valsts budžetā, bet 25% – pašvaldības. Tādā veidā iecerēts, ka 2021. gadā valsts budžetā iegūs papildu 90,9 miljonus eiro.
Visu rakstu lasiet avīzes Diena trešdienas, 23. septembra, numurā! Ja vēlaties laikraksta saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt ŠEIT!