Šajā sakarā dīvainas šķiet šābrīža darbības, vispirms vienam Saeimas deputātam Klāvam Olšteinam noliekot mandātu, bet pēc tam - plānojot to apstiprināt Madaram Lasmanim. Saprotot, ka šī Saeima, visticamāk, tiks atlaista, varam paanalizēt, kādas būs Lasmaņa darba gaitas parlamentā - vispirms viņš kādu laiciņu pavadīs atvaļinājumā, bet faktiski tūlīt pēc tam kopā ar 99 kolēģiem, visticamāk, izlidos uz ielas, saņemot kompensāciju. Un viss! Šķiet, par šādu pavērsienu kaut reizi dzīvē ir sapņojusi liela daļa darba ņēmēju, bet ne visiem lemts.
Šajā sakarā aktualizējas jautājums arī par kompensācijām tā saucamajiem tautas kalpiem kopumā. Saeimas atlaišanas gadījumā tās saņems ne tikai jau minētais Lasmanis, bet arī pārējie deputāti. Par ko? Būsim godīgi - šī Saeima tiks atlaista par draņķīgu darbu. Un tas attiecas nevis tikai uz pāris cilvēkiem, kurus visi draudzīgi lamājam par oligarhiem, bet gan visām 100 šķietami gudrajām galvām. Iedomāsimies situāciju, ka privātā uzņēmumā tiek atlaists strādnieks par to, ka viņa darbība ir radījusi tikai problēmas un zaudējumus, - naivi būtu iedomāties, ka darba devējam ienāktu prātā maksāt arī kompensāciju. Trīs rājieni, un uzredzēšanos! Te arī izpaužas joprojām pastāvošā atšķirība starp privāto sektoru un valsts aparātu Latvijā. Uzņēmējs maksā savu naudu, tāpēc to rūpīgi skaita un izdod tikai par to, par ko ir jāizdod. Savukārt valsts amatpersonas rīkojas ar nodokļu maksātāju naudu, un tām izmaksu jēdzīgums šķiet visnotaļ abstrakts jēdziens, neraugoties uz to, ir valstī krīze vai nav.
Derētu atcerēties, ka, pat atsēžot Saeimā visus četrus gadus, deputāts faktiski pilda līgumdarbu ar skaidri terminētām tā beigām. Tādējādi vispār nav skaidrs, kāpēc būtu jāšķiež kaut vai lats, maksājot šīs kompensācijas.