Pašlaik saskaņā ar sākto kriminālprocesu bargākais sods, ko medmāsai var piespriest, ir mūža ieslodzījums.
Savukārt kriminologs Andrejs Vilks uzskata, ka mediķiem, kuru darbs ir saistīts ar spriedzi un stresu, obligāti būtu jāapmeklē speciālisti psihiskās veselības stāvokļa kontrolei un izvērtēšanai.
Krimināllikumā teikts, ka pie kriminālatbildības nav saucama persona, kas nodarījuma izdarīšanas laikā atradusies nepieskaitāmības stāvoklī.
Ja persona nozieguma izdarīšanas laikā psihisko traucējumu vai garīgās atpalicības dēļ nav bijusi spējīga visā pilnībā saprast savu darbību vai to vadīt, tas ir, atradusies ierobežotas pieskaitāmības stāvoklī, tai atkarībā no nodarījuma konkrētajiem apstākļiem tiesa var mīkstināt piespriežamo sodu vai šo personu atbrīvot no soda.
Personām, kas izdarījušas noziegumus, bet sirgst ar psihiskiem traucējumiem un ir atzītas par nepieskaitāmām vai ierobežoti pieskaitāmām, var noteikt dažādus medicīniskus piespiedu līdzekļus ‒ ambulatoru ārstēšanu medicīnas iestādē, ārstēšanu vispārēja tipa psihiatriskajā slimnīcā, ārstēšanu specializētā psihiatriskajā slimnīcā ar apsardzi.
Ja šāda persona pēc izdarītā nodarījuma rakstura un sava psihiskā stāvokļa dēļ nav bīstama sabiedrībai, tiesa var nodot to tuvinieku gādībā un medicīnas iestādes uzraudzībā pēc dzīvesvietas.
Personām, kuras atzītas par ierobežoti pieskaitāmām, var noteikt ārstēšanu arī tai piemērotās brīvības atņemšanas vietās.
"Atklāti sakot, notikušais ir prātam neaptverams, un lielākoties pat negribas šim faktam ticēt, ka māte šādi varētu izrīkoties ar saviem bērniem un, iespējams, mantkārīgi iegūti līdzekļi un izmantota citu labestība," vērtējot sievietes gadījumu, aģentūrai BNS teica kriminologs Andrejs Vilks.
Kriminologs secinājis, ka šādas patoloģijas sabiedrībā tiek fiksētas pietiekami regulāri, tāpat kā, piemēram, kanibālisma izpausmes. "Varbūt ne tik bieži, bet šādi fakti ir," norādīja Vilks.
Personām, kas izdara šādus noziegumus, ir ļoti dziļas psihiskas novirzes. Papildus tam personas rīcība mijiedarbojas ar zemu morālo ētisko sistēmu, kas pieļauj vardarbīgu rīcību pret bērniem un situācijas ļaunprātīgu izmantošanu.
Vēl viens svarīgs faktors šajā noziegumā ir tas, ka sieviete izmantoja savas profesionālās medicīniskās zināšanas, lai nodarītie miesas bojājumi bērnam netiktu identificēti kā krimināli.
"Tieši šī profesionālā pieeja lielā mērā varbūt noteica, ka ilgstoši to nebija (iespējams) identificēt kā krimināla rakstura, plus varbūt viņa izveidoja ap sevi pozitīvu auru ar to, ka viņa ir mediķe, kurai ir vēl lielāka uzticība," uzsvēra Vilks.
Kriminologs novērojis, ka pašlaik cilvēku ar novirzēm un patoloģijām kļūst arvien vairāk, jo sabiedrībā valda spriedze, cilvēkiem ir depresīvs stāvoklis un iedzīvotāji uz to dažādi reaģē un vairumā par savām problēmām nevēršas pie ārsta.
Vilks arī uzskata, ka zināmu profesiju pārstāvjiem, piemēram, mediķiem, kuru darbs ir saistīts ar spriedzi un stresu, obligāti būtu jāapmeklē speciālisti psihiskās veselības stāvokļa kontrolei un izvērtēšanai.
Jau vēstīts, ka novembrī apcietināta 1971.gadā dzimusī medmāsa, kuru policija tur aizdomās par savu divu bērnu nonāvēšanu un viena sakropļošanu. Šokējošais gadījums atklājies, kad ārsti nonākuši pie slēdziena, ka viņas vēl dzīvās pašlaik 12 gadu vecās meitas redzes problēmas nav iedzimtas, bet gan tīšs nodarījums.
Policijai ir aizdomas, ka māte dūrusi bērna acī sešus gadus un, lai meitene to nepamanītu, viņai dotas miega zāles. Iespējamais motīvs šādai mātes rīcībai ir pabalsta saņemšana. Meitene ir atzīta par redzes invalīdi. Medmāsai savulaik ziedota nauda meitas acs operācijai.
Mīklainos apstākļos miruši arī viņas divi bērni ‒ trīs gadus veca meitenīte un sešus gadus vecs puika.
Sieviete strādājusi vairākās slimnīcās, tādēļ policija pārbaudīs arī bērnu nāves gadījumus slimnīcās, taču pagaidām neesot pamata uzskatīt, ka viņa kaut ko nodarījusi arī citiem bērniem.
Tāpat sievietei norīkota psihiatriskā ekspertīze, lai noteiktu, vai viņa ir pieskaitāma.