Saeimā izveidots ģenerālsekretāra amats, kurā no 12.oktobra darbosies Karina Pētersone, ceturtdien apstiprinājis Saeimas Prezidijs.
Apstiprināts jauns Saeimas administratīvās vadības nolikums, mainot Saeimas administrācijas struktūru un administrācijas struktūrvienību līdzšinējo pakļautību. Līdz ar to Saeimas ģenerālsekretāra pārziņā būs parlamenta administratīvā vadība, portālu Diena.lv informēja Saeimas Preses dienests.
Nav noslēpums, ka pārmaiņas Saeimas struktūrā ļautu atrisināt ieilgušo strīdu ar Saeimas kancelejas direktoru Māri Steinu, kurš parlamentā strādā kopš 1990. gada. Ar viņa darbību nebija apmierināta arī bijusī Saeimas priekšsēdētāja Solvita Āboltiņa (Vienotība), un Saeimas prezidija konflikts ar Steinu nonāca tiesā. Aģentūra LETA ziņo, ka Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa trešdien nolēma līdz 2. novembrim atlikt lietas izskatīšanu, lai pieaicinātu Latvijas Valsts iestāžu, pašvaldību, uzņēmumu un finanšu darbinieku arodbiedrību. Saeima bija lūgusi uzteikt darba līgumu ar Steinu, jo viņš nav pildījis noteiktos darba uzdevumus, tādējādi pārkāpjot vairākus normatīvus.
Pētersone Dienai atzina, ka viņa ļoti atbildīgi izturoties pret pienākumiem Latvijas Institūtā un tagadējo darba devēju, tāpēc pirms Saeimas prezidija lēmuma vēlētos atturīgi komentēt jauno izaicinājumu. Pētersone Augstākajā padomē (AP) strādāja AP priekšsēdētāja Anatolija Gorbunova komandā, kurā palika arī tad, kad viņš kļuva par 5. Saeimas priekšsēdētāju. Vēlāk Pētersoni pašu ievēlēja Saeimā un par Saeimas priekšsēdētāja biedri - tieši viņas vadībā parlamentā tika veiktas pirmās reformas, lai padarītu Saeimas darbu atklātāku un pieejamāku sabiedrībai. Tas varētu būt viens no iemesliem, kāpēc viņa noskatīta jaunajam amatam. Pētersone Dienai atzina, ka arī toreiz ir bijis jāsaskaras ar lielu kancelejas pretestību pārmaiņām. Tajā pašā laikā viņa ar Steinu esot kā cīņu biedri un nevarot noliegt darbu, ko viņš paveica pirmās vēlēšanu sistēmas izveidē un palīdzot Latvijas Tautas frontei uzvarēt AP vēlēšanās.
Parlamenta ģenerālsekretāra amats ir lielākajā daļā pasaules parlamentu, tostarp visās Baltijas un Ziemeļvalstu reģiona valstīs. Saeimas administratīvās jaunā vadības koncepcija veidota, ņemot vērā starptautisku parlamentu praksi un pieredzi.
Saeimas administratīvās vadības darbības mērķis ir nodrošināt visu nepieciešamo atbalstu Saeimas funkciju izpildei un Saeimas deputātiem. Lai to īstenotu, Saeimas ģenerālsekretāra amata pienākumos ietilpst Saeimas administrācijas darba nodrošināšana, parlamenta personāla sastāva vadība un attīstība, finanšu un citu resursu vadība un uzraudzība, administrācijas darba stratēģiskās plānošanas un izstrādāto plānu savlaicīgas īstenošanas vadība un pārraudzība.
Tāpat šī amata pienākumos ietilpst Saeimas pārstāvēšana starptautiskās sanāksmēs un divpusējās attiecībās ar citu valstu parlamentiem savas kompetences ietvaros.
Saeimas ģenerālsekretāra amatam izvirzītas augstas prasības, tostarp pieredze lielas iestādes vadīšanā, spēja pieņemt lēmumus un uzņemties atbildību, augstākā līmeņa valsts valodas un vismaz vienas Eiropas Savienības oficiālas valodas zināšanas, kā arī atbilstība prasībām, lai saņemtu speciālo atļauju pieejai valsts noslēpumam.
Saeimas ģenerālsekretāra tiešā pakļautībā strādās Saeimas Kancelejas direktors un Saeimas izpilddirektors, kā arī Personāla nodaļa, Protokola nodaļa, Informācijas nodaļa un parlamenta komisiju darbinieki, kuru darba saturu joprojām noteiks attiecīgās komisijas priekšsēdētājs.
Nākamgad Latvija kļūs arī par Ziemeļvalstu un Baltijas reģiona sadarbības formāta (NB8) prezidējošo valsti, kuras parlamentārās dimensijas organizēšanā un īstenošanā nozīmīga loma būs arī parlamenta ģenerālsekretāram, norādījis Saeimas Preses dienests.
Pētersone darbojusies politikā, laikā no 1998.gada 26. novembra līdz 2002. gada 7.novembrim bijusi kultūras ministre, bet no 2006.gada 8.aprīļa līdz 2006.gada 7.novembrim bijusi īpašu uzdevumu ministre sabiedrības integrācijas lietās, kā arī 7. Saeimas un 9. Saeimas deputāte. Kopš 2011.gada vada Latvijas institūtu.
