Ministre pauda uzskatu, ka, lai arī cik konservatīvas būtu nākamā gada tautsaimniecības attīstības prognozes, nenoliedzams ir kultūras nozares pienesums valsts ekonomikai. "Objektīvi pētījumi pierāda, ka katrs kultūrā investēts lats ļauj nopelnīt papildus pusotru latu. Nozare ar tās tiešo un pastarpināto pienesumu nodrošina 150% peļņu, taču tā būs zaudēta, ja kultūras procesam netiks nodrošināts valsts finansējums vismaz līdzšinējā apjomā. Pašlaik ir sasniegts kritiski zemākais līmenis budžeta dotācijām un jebkādas izmaiņas tajā būs apdraudējums nācijai, tās pastāvēšanai un vērtībām," uzsvēra Ž.Jaunzeme-Grende.
Viņa norādīja, ka jau šobrīd ar lielu atbildību ir jāstrādā pie trīs lieliem, Latvijai nozīmīgiem notikumiem - 2013.gadā būs XXV Vispārējie latviešu Dziesmu un deju svētki, 2014.gadā Rīga būs Eiropas kultūras galvaspilsēta, bet 2015.gadā Latvija pirmo reizi kļūs par Eiropas Savienības prezidējošo valsti. "Nepārtraukts kultūras process ir šo pasākumu veiksmes stūrakmens, savukārt no to izdošanās atkarīgs ilgtermiņa pienesums Latvijas ekonomikā un labklājībā," teica Ž.Jaunzeme-Grende.
Kultūras ministre savu nostāju valsts budžeta veidošanas procesā ceturtdien izklāstīs Ministru prezidentam Valdim Dombrovskim (Vienotība). "Kultūras iestāžu vadītāji un nevaldības sektors paļaujas uz valdības vadītāja iepriekš pausto izpratni par situāciju nozarē un neformālo apsolījumu 2012.gada budžetā kultūras jomas budžetu nepakļaut jauniem konsolidācijas pārbaudījumiem. Ja šāds solījums no politiķiem ir bijis, tad mans uzdevums ir panākt, ka tas tiek turēts un izpildīts," uzsver ministre.