Laika ziņas
Šodien
Skaidrs
Rīgā +7 °C
Skaidrs
Pirmdiena, 25. novembris
Kadrija, Kate, Katrīna, Trīne, Katrīne

Kā integrēt bēgļus: Kad pareizi jāiegriež zobrati

Divu gadu laikā Latvija ir gatava uzņemt 250 bēgļu no ārpus Eiropas Savienības (ES) valstīm. Pirmie varētu ierasties jau šoziem. Lielākās bažas ir par mūsu valsts gatavību viņus integrēt vietējā sabiedrībā. Arī likumdevēji atzīst - līdzšinējā integrācijas politika nav bijusi veiksmīga.

Pēc organizācijas Patvērums Drošā māja datiem, Latvija 17 gados ir uzņēmusi ap 200 bēgļu. Jaunākais ANO ziņojums par bēgļu integrāciju Latvijā atklāj drūmu ainu. Kaut gan Latvijā nonākušie bēgļi vēlas atrast sev mājvietu, iemācīties latviešu valodu, sākt studijas vai iekārtoties darbā, viņi saskaras ar pamatīgiem šķēršļiem. Nav neviena, kas palīdzētu viņiem orientēties vietējiem tik pašsaprotamajā sistēmā, kur nu vēl sarežģītajās birokrātiskajās procedūrās.

Veidojot ANO ziņojumu, veiktas intervijas arī ar Latvijā mītošajiem bēgļiem un patvēruma meklētājiem, diemžēl neko labu par dzīvi šeit nenākas lasīt. Nepietiekamais finansiālais atbalsts un necilvēcīgā attieksme laužas ārā daudzu stāstos: "Mēs bēgām no Irānas, jo baidījāmies, ka mūs nogalinās. Šeit mūs nogalina (metafora) katru dienu," ziņojumā publicēts citāts no kāda pieredzes stāsta. Vai, piemēram: "Klasesbiedri apsmēja manu bērnu viņa trūcīgā apģērba dēļ. Mēs nesaņēmām nekādu palīdzību no skolotājām (lai paskaidrotu viņiem, kāpēc)."

Viegli nebūs

Kopējā Latvijas sabiedrības attieksme pret bēgļu uzņemšanu ir ļoti negatīva. Kā Dienai norāda Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas vadītāja Inese Laizāne, priekšā liels darbs. Turklāt jāstrādā būtu ne tikai ar sistēmu un pašiem bēgļiem, bet arī ar sabiedrību, lai tā kļūtu atvērtāka. "Integrācija patiesībā nozīmē piederību. Ir jāstrādā ne tikai ar tiem, kas iebrauc, bet arī ar sabiedrību, kas viņus uzņem. Kaut vai tie būtu tavi kaimiņi, kas tevi uztver kā savējo, arī tas jau ir solis uz priekšu. Tam procesam ir jābūt kā zobratiņiem sazobē - kā pagriežas viens zobrats, tā nostrādā otrs," skaidro Laizāne.

Pareizi iegriezt zobratiņus var izrādīties smags darbs. Eurostat pērn gada nogalē veiktais pētījums atklāj, ka Latvija ir to piecu ES valstu vidū, kur iedzīvotāji pret ārpus ES valstu bēgļu uzņemšanu ir noskaņoti viskritiskāk. Līdzīgās domās ir arī Čehija, Slovākija, Itālija un Igaunija. Lietuvā atbalsts ir lielāks. Tas interesanti, pat Grieķijas sabiedrība, kurā šie bēgļi ir samilzusi problēma, savā attieksmē ir liberālāka nekā Latvija. Jāatzīmē, ka Zviedrija bija vienīgā valsts, kuras iedzīvotāji pauda pozitīvu attieksmi pret šādu imigrantu uzņemšanu.

"Ir sabiedrība, kas uzņem cilvēku, un ir cilvēks, kas grib šajā sabiedrībā dzīvot. Daudz tiek runāts tikai par cilvēku, kas jāiekļauj sabiedrībā, bet, ja mēs palasām komentārus un kopumā pavērojam, kāda ir nācijas vēlme uzņemt šos cilvēkus, redzam lielu agresiju. Ir ārkārtīgi grūti runāt par integrācijas procesu, ja cilvēks neredz iespējas integrēties," Dienai secina biedrības Patvērums Drošā māja vadītāja Sandra Zalcmane.

Līdz Zviedrijas līmenim Latvijai vēl tālu. Integrācijas politikai apstākļos, kad divu gadu laikā jāuzņem vairāk bēgļu nekā pēdējos 17 gados kopā, būtu jāpiedzīvo grandiozas pārvērtības. "Ir jābūt darba grupām, diskusijām un redzējumam, kā mēs to darīsim. Pats svarīgākais ir būt pilnīgi drošiem, ka bērni, kas būs kopā ar šiem bēgļiem vai ieradīsies pēc tam, tiks integrēti latviešu kultūrā. Līdzšinējā integrācijas politika nav spējusi radīt piederības izjūtu Latvijai. Mēs neesam redzējuši ceļu, pa kuru iet, lai šie cilvēki justos piederīgi," saka Laizāne.

Tomēr, kā atklāj Zalcmane, Latvijā integrācijas politikas nav vispār. Visi pasākumi, kas saistīti ar integrāciju, notiek projektu līmenī un tiek finansēti par ES fondu līdzekļiem. To nekādi nevar nosaukt par politiku, jo projekti pēc konkrēta darbības perioda beidzas. Piemēram, tagad bēgļiem vairs netiek piedāvāti bezmaksas latviešu valodas kursi. Zalcmane atklāj, ka patlaban latviešu valodas kursi tiek piedāvāti par maksu, bet bēgļiem šādu līdzekļu nav. "Protams, nekas nav obligāts, bet, ja ir piedāvājums, tad cilvēks tiek mudināts apgūt valodu. Pēdējais bezmaksas valodas apmācību projekts sniedza neticami labus rezultātus. Daži bēgļi piecos mēnešos latviešu valodu spēja apgūt pat C1 un C2 līmenī," stāsta Zalcmane.

Bēg, lai justos droši

Kopumā Eiropas Savienības valstīm būs jāuzņem vairāk nekā 62 000 bēgļu. Lielākoties valstis jau ir norādījušas, cik bēgļu tās ir gatavas uzņemt. Pagaidām neskaidrs vēl ir jautājums par apmēram 8000 patvēruma meklētāju, par to būs jāvienojas līdz šī gada beigām.

Ģeogrāfs un pētnieks Bendžamins Hennings, balstoties uz datiem, kas ilgākā laika posmā apkopoti no Lielbritānijas izdevuma The Guardian, radījis karti. Tajā parādītas tās Eiropas valstis, kuras, šķērsojot jūru no 2006. līdz 2014. gadam, visintensīvāk pārpildītas ar imigrantiem no ārpus ES.

"Tikai četrām Savienības valstīm - Itālijai, Grieķijai, Spānijai un Maltai - ir jācīnās ar šīm problēmām. Ir nepieciešams Eiropas līmeņa plāns, lai novērstu lielo nāves gadījumu skaitu Vidusjūrā, kā arī jārod politisks risinājums tiem, kas ceļā uz Eiropu izdzīvo," interneta medijs voxeurop.eu citē B. Henninga teikto. Karte liecina, ka Itālija šajā laikā uzņēmusi teju 325 000 imigrantu. Grieķija - vairāk nekā 87 000, Spānija - 40 000, Malta - 14 000.

The Guardian ieskicē, no kurām valstīm pērn Itālijā ieradušies ārpus ES imigranti. Pirmajā vietā ar izteiktu pārsvaru ierindojas Eritreja. Itālija 2014. gadā uzņēma vairāk nekā 28,5 tūkstošus bēgļu no šīs Āfrikas valsts, kura ir tālu no cilvēktiesību normu ievērošanas. Kā norāda raidsabiedrība BBC, tad šajā valstī, kurā kopš neatkarības atgūšanas no Etiopijas jau 22 gadus valda prezidents Jesaja Afeverki, notiek ārpustiesas nāvessodi, ir seksuālā verdzība. Bez jebkāda tiesiska iemesla gadiem tiek turēti apcietinājumā ne tikai pieaugušie, bet arī bērni. Otrajā vietā, pēc The Guardian apkopotās informācijas, ierindojas Sīrija. Pērn Itālija uzņēmusi apmēram 24 000 Sīrijas bēgļu. Jau vairāk nekā četrus gadus šajā arābu valstī notiek karš. Sācies kā pilsoņu karš, tas palēnām pārtapa reliģisko grupējumu konfliktā.


sadarbībā ar Eiropas Komisijas pārstāvniecību Latvijā

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli


Ziņas

Vairāk Ziņas


Politika

Vairāk Politika


Rīgā

Vairāk Rīgā


Novados

Vairāk Novados


Kriminālziņas

Vairāk Kriminālziņas