Premjers pēc ceturtdien notikušās tikšanās ar AT priekšsēdētāju žurnālistiem sacīja, ka viņš un Strupišs pārstāv dažādus valsts pārvaldes atzarus, attiecīgi izpildvaru un tiesu varu. Ministru prezidenta ieskatā, viena vara bez otras nevar pastāvēt, un sistēma nevar funkcionēt, ja katra no varām nedarbojas arī pati par sevi.
Premjers norādīja, ka viens no lielajiem izaicinājumiem šai valdībai, uzsākot darbu, bija finanšu sistēmas krīze. Pastāvēja drauds, ka valsts varētu nonākt tā dēvētajā melnajā vai pelēkajā sarakstā, kas nestu līdzi ļoti negatīvas ekonomiskās sekas.
Sadarbojoties dažādām iestādēm, panākts, ka krīze ir ne tikai pārgājusi, bet valstij ir vēsturiski augstākais kredītreitings, kāds ir bijis, proti, tas nozīmē, ka var izdevīgi aizņemties naudu starptautiskajā tirgū, kas palīdz pārvarēt Covid-19 pandēmijas izraisītās ekonomiskās grūtības. Ministru prezidents uzsvēra, ka ir ievēlēts jauns Latvijas Bankas prezidents, kā arī Finanšu un kapitāla tirgus komisijas priekšsēdētāja un sistēma esot sakārtojusies.
Kariņš uzsvēra, ka kopā ir jāstrādā, lai stiprinātu tiesiskumu. Viens no jautājumiem, par ko spriedušas amatpersonas, bijis par to, kādā veidā tiesu vara var darboties. Pārrunātas arī ciešākas sadarbības iespējas starp izpildvaru un tiesu varu tiesiskuma un taisnīguma stiprināšanai valstī.
"AT priekšsēdētājam apliecināju, ka es kā valdības vadītājs esmu gatavs virzīt jebkāda veida likumu vai procedurālas maiņas, kas varētu uzlabot sistēmu kopumā," akcentēja premjers.
Ministru prezidents uzsvēra, ka, sadarbojoties gan izpildvarai, gan tiesu varai, var identificēt sistēmā nepieciešamos uzlabojumus, kas, Kariņa ieskatā, padarīs valsti daudz spēcīgāku.
AT priekšsēdētājs Strupišs pauda gandarījumu par tikšanos, jo tā esot devusi iespēju apspriest valsts līmeņa problēmas, skatoties gan no tiesu varas, gan izpildvaras viedokļa.
Viņš uzsvēra, ka visām varām ir savā starpā jāsarunājas un jāsadarbojas, jo visas varas - izpildvara, tiesu vara un likumdošanas vara - atrodas "vienā laivā".
"Runa ir par vienu un to pašu valsti. Mums ir "jāairē" šī valsts kopā. Protams, tas nenozīmē, ka varu starpā jābūt draudzībai, ka viena vara piesedz otru. Roka roku mazgā - tā nebūs. Katra vara kontrolē pārējās divas, bet, lai tas notiktu, ir nepieciešams civilizēts un produktīvs dialogs," uzsvēra Strupišs, norādot, ka tikšanās ar premjeru lieliski parādījusi, ka dialogs ir sācies un ir cerības, ka tas arī turpināsies.
AT priekšsēdētājs ar Kariņu pārrunājis gan jautājumus, kas saistīti ar tiesiskuma stiprināšanu, gan par to, kuros procesu posmos rodas galvenās problēmas. Abas amatpersonas konstatējušas, ka liela daļa izaicinājumu nerodas tiesā, kas ir gala lēmuma pieņēmēja. Problēmas sākas gan ar puses iesniegto prasības pieteikumu, kas var nebūt kvalitatīvs, gan ar vāji izmeklētu krimināllietu. Tāpat Strupišs uzsvēra, ka pie vainas varētu būt nekvalitatīvi vadīts tiesas process.
Viņa ieskatā šo jautājumu nākotnē varētu risināt ar tiesnešu, tiesnešu palīgu un tiesu darbinieku izglītošanu, nodrošinot viņiem konkurētspējīgus nosacījumus.
16.jūnijā amatā stājas jaunais AT priekšsēdētājs Strupišs. Saeima Strupišu amatā apstiprināja 21.maijā. Par Strupiša iecelšanu minētajā amatā nobalsoja 91 parlamentārietis.
Iepriekš Saeimas Juridiskā komisija vienbalsīgi atbalstīja Strupiša kandidatūru AT priekšsēdētāja amatam.
lai veicas !