V.Keris arī informēja, ka pērn, salīdzinot ar 2009. gadu, strauji sarucis pēc studiju beigšanas Latvijā strādājošo medmāsu un ārstu skaits. Dati liecina, ka 2009.gadā 65% ārstu pēc studiju beigšanas uzsāka darbu specialitātē, bet pērn – tikai 55%.
Kritisks samazinājums vērojams ar specialitātē strādājošajām medmāsām – 2009. gadā pēc absolvēšanas darbu sāka 71% māsu, savukārt 2010. gadā – tikai 16%.
V.Keris nevarēja skaidri atbildēt, cik speciālistu devušies prom no Latvijas, tomēr norādīja, ka divu gadu laikā 10% ārstu ir izņēmuši nepieciešamos kvalifikācijas dokumentus, kas vajadzīgi darbam ārzemēs. Viņš skaidroja, ka liela daļa medicīnas darbinieku devušies prom, jo „personālu pārņēmusi bezcerība un nevajadzības sajūta”.
„Pacientiem tas nozīmē zaudētus kvalificētus speciālistus, līdz ar to viņiem ir apgrūtināta piekļuve pārējo speciālistu sniegtajiem pakalpojumiem zināmā mērā, to pašu arī uz māsām var attiecināt. Un valstij tas nozīmē lielus zaudētus budžeta līdzekļus, jo šo speciālistu sagatvošanai tomēr tiek tērētas nozīmīgas summas no valsts budžeta,” uzsvēra arodbiedrības priekšsēdētājs.
V.Keris atzina, ka valsti pamet arī kvalificēti speciālisti, kuriem darbs nodrošināts arī Latvijā. „Ja steidzami netiks palielinātas algas veselības personālam, situācija pasliktināsies,” uzsvēra LVSADA vadītājs. Šis process var novest līdz darbinieku „izdegšanai”, kā arī var mazināties veselības aprūpes kvalitāte.