Kibernoziegumos apsūdzētais Čalovskis lūdz viņu neizdot ASV

Denisa māte netic, ka dēls varētu būt vainīgs. "Acīmredzot vienmēr jārēķinās, ka ikviens kontakts ar nepazīstamu cilvēku, arī internetā, var slēpt sevī bīstamību," atzina puiša māte.

Ja vīrusa līdzautors - cilvēks ar iesauku Miami - patiešām ir Deniss Čalovskis un ja viņš patiešām ir piedalījies vīrusa pirmkoda rakstīšanā, tad taisnīgā tiesā būtu jānoskaidro, vai viņš apzinājās, ka veic kibernoziegumu.

Uzņēmuma Datoru drošības tehnoloģijas mārketinga direktors Valdis Šķesteris skaidro, ka programmēšanā robeža starp labo un ļauno ir ļoti trausla.

"Tā nu iznāk, ka vienu programmētāju par Trojas zirgu ieliek cietumā, bet otra radīto zirgu legāli var nopirkt internetā," laikrakstam norādīja V.Šķesteris.

Arī programmas, ar ko vecāki caur telefonu var izspiegot bērnus, vai viņi lieto narkotikas, nav nekas aizliegts. Bet tikpat labi ar šādu programmu var pieslēgties svešiem telefoniem un izspiegot svešus cilvēkus. Līdz ar to nav teikts, ka programmētājs zina par pasūtītāja patiesajiem mērķiem. Turklāt patiešām pastāv arī iespēja, ka izpildītājs nemaz netiek informēts par programmas funkciju. Daudzās IT kompānijās programmēšana tiekot organizēta divos līmeņos – analītiķi formulē konkrētu uzdevumu – izveidot noteiktu programmas koda moduli, bet kodētāji to izpilda. Tātad skrūves virpotājs var nemaz nezināt, vai tā domāta motorollerim, atombumbai un pat to, ka tā būs skrūve. Programmētājs saņem savus 500 vai 1000 latus par uzrakstīto koda moduli, un viņu arī tālāk neinteresē, kādā mehānismā to ievietos.

Gozi saimes vīrusi ir gana komplicēti un bīstami. To uzdevums ir naudas pārvedumu pārtveršana – online banking. Piemēram, tēvs datorā pārskaita kabatas naudu bērnam vai uzņēmuma grāmatvedis simtus tūkstošus piegādātājam. Ekrānos redzams, ka viss notiek korekti, bet patiesībā vīruss šo naudu aizskaita uz noziedznieku izveidotu kontu. Saskaņā ar apsūdzību internacionālā programmētāju trijotne pārdevusi vai iznomājusi šā vīrusa ražošanas programmatūru jeb tā saukto rīku komplektu (tool kit). Tāpēc arī teorētiski iespējama situācija, ka vīrusu autori sēž cietumos, bet viņu izstrādājumi turpina inficēt virtuālo vidi un izrīt svešus banku kontus.

Starp citu – pagājušajā nedēļā tīmeklī pamanīta atkal jauna gozi vīrusa versija. Par to ziņo Aizsardzības ministrijas pakļautībā esošā IT drošības incidentu novēršanas institūcija cert.lv. Vai tā izcelsme vismaz vēsturiski saistīta ar konkrētā kriminālprocesa varoņiem, tehniskais speciālists Gints Mālkalnietis neņemas spriest. Latvijas IT speciālistiem šajā lietā nekāds padoms nav prasīts.

Advokāte Ilona Bulgakova norāda, ka nav nekādu pazīmju, ka Latvijas valsts mēģinātu pārbaudīt ASV izmeklētāju aizdomu pamatotību. Denisa Čalovska tiesības uz taisnīgu tiesu jau tagad esot pārkāptas, un nav nekāda pamata domāt, ka tās labāk tiks nodrošinātas ASV tiesību sistēmā. Prokurors Prīts Barara preses konferencē janvārī gan atgādināja, ka "Čalovskis un Paunesku, protams, tiek uzskatīti par nevainīgiem, kamēr viņu vaina netiks pierādīta". To sauc par nevainīguma prezumpciju. Tātad arī Latvijas valstij pašlaik savs pilsonis būtu jāuzskata par nevainīgu un jāaizstāv, tomēr tā rīkojas pretēji.

Neatkarīgās avots tiesībsargājošajās institūcijās skaidro, ka bezierunu izdošanai ir divi iemesli: pirmkārt, ASV skaitās Latvijas stratēģiskais partneris un neviens taču neuzdrošināsies atteikt. Un tas nekas, ka ASV noraida katru Latvijas tiesiskās palīdzības lūgumu. Otrkārt, Latvijas rīcībā neesot arī tādu speciālistu, kas varētu nopietni strādāt kibernoziegumu izmeklēšanā: "Pat, ja viņš būtu vainīgs, te Latvijā viņu nemūžam nenotiesātu."