Viņš norāda, ka mūsu kaimiņu igauņu rādītāji ir krietni labāki – tie ir virs vidējā līmeņa. "Tas nozīmē, ka mūsu sistēmā trūkst kaut kā, kas nodrošinātu rezultātu pieaugumu," saka R.Ķīlis.
Viņš pieļauj, ka, iespējams, ir nepareizs skolēnu noslodzes sadalījums. "Piemēram, mūsu kaimiņiem somiem no 1. līdz 9.klasei dabaszinību stundu skaits ir par 400 lielāks nekā mūsu skolēniem šajā pašā vecuma grupā. Somijas izglītības rādītāji ir vieni no augstākajiem pasaulē. Turklāt mūsu skolēniem, kaut sasniegumi ir ne īpaši labi, noslodze ir tāda pati kā pieaugušajiem," skaidro ministrs.
IZM saskaitījusi, ka bērni, sākot no 7.klases, ieskaitot mājasdarbus, strādā 53 stundas nedēļā. "Tas ir vairāk, nekā daudzi pieaugušie pavada darbā. Ir starptautiski salīdzinājumi, kas rāda, ka arī Latvijā skolotāji ir pārslogotāki nekā vidēji Eiropā. Līdz ar to pieaugusi spriedze skolēnu un skolotāju vidū. Sanāk, ka bērni un skolotāji ir pārslogoti, bet rezultātu nav," sacīja R.Ķīlis.
Tātad mācību darba organizācijā un mācību metodēs kaut kas nav pareizi, norāda ministrs. "Jau tagad skaidrs, ka obligāti jāmazina mājasdarbu īpatsvars. Salīdzinot ar citām valstīm, Latvijā skolēniem ir ļoti daudz mājasdarbu. Taču skola nevar noteikt, kādi mājās ir apstākļi mājasdarbu pildīšanai, vai mājās bērnus motivē mācīties, vai ir galds gaišā vietā, vai mājās ir mierīgi. Līdz ar to liels mājasdarbu skaits veicina skolēnu nevienādos mācību sasniegumus. Patlaban nodarbības ir pārāk sadrumstalotas. Ik pa 40 minūtēm mainās ļoti dažādi mācību priekšmeti. Mācību priekšmeti būtu jāmāca pa blokiem. Trešā lieta, kas jāmaina, ir fizisko nodarbību īpatsvars. Divas stundas nedēļā, kā ir pašlaik, ir smieklīgi maz. Mācību procesā būtu jāintegrē arī interešu izglītība. Tā bērniem iet pie sirds un caur to arī var mācīt daudzus priekšmetus," pauž ministrs.