Jums bija, maigi izsakoties, sarežģītas attiecības ar augstskolām, tomēr kopumā arī pati nozare nenoliedza reformu nepieciešamību. Šādā kontekstā mazliet pārsteidza augstskolu vadītāju t. s. Rēzeknes deklarācija, jo tās saturs faktiski ir: viss ir kārtībā, tikai nepieciešama nauda.
Jā, šī deklarācija ir interesants izpētes objekts sociālajiem antropologiem... Tur ir gan situācija, ka briesmu priekšā cilvēkam dažkārt ir raksturīgi noliegt realitāti - tāda aizsargreakcija. Staļins arī neticēja, ka Hitlers uzbruks... Papildus jāatceras, ka nozarei pērn bruka virsū - es kā ministrs, daļa sabiedrības utt. Kad tas nu pārdzīvots, sektors acīmredzot juta nepieciešamību formulēt tādu kā kolektīvo kredo - ja jūs (nākamais ministrs, politiķi utt.) vispār vēlaties ar mums diskutēt, tad, lūk, mūsu kolektīvais kredo...
Bet ar ko tas beigsies? Kolektīvi ticības apliecinājumi ir laba lieta, bet neviens jau nav atcēlis paredzamo studentu skaita sarukumu tuvāko gadu laikā.
Tā ir. Domāju, ka nākamā gada otrajā pusē, kad noskaidrosies, ka mainās arī Eiropas naudu apjomi un pieejamība, būs interesanti... Kopumā viss virzās, manuprāt, uz to, ka lielās augstskolas izmantos dažus atlikušos gadus, lai koncentrētu savus resursus mazāko spēlētāju diezgan brutālai "apēšanai".
Visu interviju ar bijušo izglītības un zinātnes ministru Robertu Ķīli lasiet otrdienas, 19.novembra, laikrakstā Diena!